Šķiet, ka tu visu savu dzīvi "kaukulē". Draudzēties, iet klāt, neiet, būt draugam, nebūt, izskatās kā draugs vai nē. Dažreiz šķiet, ka tu centies parunāt , bet tas izklausās savādi. Šķiet, ka tev kāds cits spiestu runāt. Tu laikam daudz domā par to ko domā citi, kā viņi tevi uztver, kāda tu liecies citu acīs. Es tiešām nesaprotu kādēļ saki, ka jūties nepiederīga. Tev tak pat ir draugs, kam gan vēl tu gribi piederēt?