Man nav laika uzrakstīt. Man viss ir nekārtībā, tādēļ jūtos nepārāk labi. Mājas nevaru nedēļu jau sakārtot. Ja tāds bardaks ir arī apkārt, tad arī sirds un dvēsele apkraujas ar krāmiem. Šo dienu gaidīju kādas 3- 4 garas dienas. Patiesībā svarīgi. gribas iztīrīt sevi no visiem niekiem, hlamiem un ielaist svaigu gaisu.
Pāris dienas mani nodarbina jautājums :"Kādēļ manas attiecības ir tik ilgas?" Citiem viss pajūk un es nevaru nekādīgi rast atbildes - kāpēc? Cik liela ir tā cilvēka patība glābt un saaudzēt to, kas viņam ir? Bet..., ja es neizdzēšu to, ko uzrakstīju, tad arī es apvainojuma, spītības un sava rakstura dēļ pirms pāris gadiem nespēju saaudzēt un saglabāt attiecības. Tikai atšķirība ir tā, ka es zinu atbildes. Bet tā jau laikam ir, ka tikai beigās nonāc pie secinājumiem.
Es mīlu ikvienu sev apkārt!