Es aizeju.

Good-bye :)

Es katru dienu izjūūtu tādu greizsirdību, turklāt tāda cilvēka dēļ, kurš nemaz nav mans. Nekādā ziņā. :| bet tāpat man nepatīk, ka viņš spēlējas ar citiem. jā.

bet vispār man iet labi.

Man ir jaukākās PZ kopš neatceros cik seniem laikiem ^_____^ ICē ir forša vieta. jā.

Šī vakara atklāsme - IL nebija tikai labs forums. Vismaz man.

Ja jau man vairs nav spēka izķepuroties laukā, tad es pat vairs nebrīnos, ka mani draugi/tuvākie cilvēki sen ir atmetuši man ar roku tādā ziņā. Jāsāk adoptēties un pierast šādai dzīvei, jo spēka vairs nav un es nezinu, kur tas atjaunojas. Varbūt dzīvot šajos sūdos un skumjās nav nemaz tik biresmīgi, tikai jāpierod..

---

( The Pierces - Three Wishes )

Ar asarām ir tā pat kā ar cigaretēm. Vienu jau var. Tad tu gribi vēl vienu un vēl, līdz paliek tukšs.

----

When we were strangers
I watched you from afar
When we were lovers
I loved you with all my heart.
/Harvest Moon/

Ja kaut kas nakas grūti, tad tas ir viens iemesls vairāk, lai to izdarītu.
/Aksels Munte/

Varbūt es viņai nepatīku, jo es tik ļoti cenšos patikt? Būt tāda, kādu man liekas viņa gribētu mani redzēt [ bet droši vien, ka viņa negribētu vispār mani redzēt. nekādu ], bet es neesmu es.

Varbūt atbilde uz visu slēpjas iekavās un man nekad nav lemts..

Viss mainās, viss atkārtojas, viss attīstas.

Pārlasu Fermīna grāmatas. "Bitenieks", "Opijs" un, protams, ka arī "Sniegs". Pārlasu un saprotu viņas pavisam savādāk. Ne tā kā es viņas sapratu gadu atpakaļ, tad, kad lasīju tās pirmo reizi..

Ir divu veidu cilvēki.
Ir tie, kas dzīvo, spēlē un mirst.
Un tie, kas nekad nedara neko citu, kā vien turas līdzsvarā uz dzīves smailes.
Ir aktieri.
Un ir virves dejotāji.

/Sniegs/

Tikai ievainotā gliemežnīcā izaug pērles...

Paldies tev par dalīšanos ar nakti un tās skaistumu.

[ for my whore. ]

Don't waste your time for someone who doesn't have time for you.

man nesanāk.

Kāpēc cilvēki bieži vien novērtē otru pēc viņa vecuma?
Vecums parāda tikai to, cik ilgi tu dzīvo uz pasaules, bet neparāda kā!
Un galvenais jau ir kā nevis cik ilgi.

Nomainīju avatarus. Visus. Nav neviena cepuma, bet ir daudz meiteņu avataru Mans fetišs ļooti parādās manu avataru izvēlē..

Kad tu pēdējo reizi darīji kaut ko pirmo reizi? :)

Pirmo reizi es vakar kādam pastāstīju visu, nevis pa gabaliņam, bet aptuveni visu vienā lielā gabalā [ paldies, Annij, ka uzklausīji. ], tas jau bija gana dīvaini, lai nakti nodefinētu par dīvainu..

Tās īsziņas.
Ar visiem trim cilvēkiem, ar kuriem es sarakstījos pirmo reizi.
Tās visas [ tieši nakts ] ir *domā* es nevaru atrast vārdu, kas spētu to raksturot, bet bija gan labi, tiešām :D

Vispār pēc tā visa sava sviesta pastāstīšanas kādam es jūtos tā, it kā tas būtu jau krietni mazāks sviests, vakar jau pat bija sajūta, ka es es tikšu pāri. Šodien es atkal jūtos mazliet par vāju, lai tiktu tam pāri, bet tas ir šodien. Es esmu spērusi maziņu solīti tālāk no viņas un tuvāk savai iekšējai uzvarai.. Varbūt es iemācīšos ne tikai spert neveiklus solīšus, bet arī iet un pat skriet. Skriet tālāk. Lai gan atkal šobrīd to rakstot iekšā protestā balss, kura saka, ka man nav jācenšās aizbēgt, labāk, lai es palieku un cenšos veikt šo nelielo posmiņu, kas mūs šķir. Jo posmiņš pie viņas ir mazāks, nekā posms no viņas, taču pastāv arī iespēja, ka posmiņu pie viņas es nekad neveikšu, jo tas ir maziņš, taču ar dažādiem šķēršļiem un labirintiem, no viņas ir taisns ceļš, pat bez pakalniņiem, vienkārši taisns un garš ceļš.

Es vienmēr izvēlos grūtāko, lai interesantāk, bet es nezinu, vai šoreiz man atkal būtu tas jādara!?

Labi, ka mērķis ir grūti aizsniedzams, bet vai labi arī tad, ja viņš ir vispār neaizsniedzams?

Redzot kādas problēmas, sirdssāpes un vēl visvisādus sūdus rada alkahols maniem tuvākajiem, es sāku aizdomāties, vai es arī saviem tuvākajiem nākotnē neradīšu sāpes tādēļ.

--

Offtopiks - es gribu uz Placebo. Ļoti.

Lasīju vecos Dena postus [ joprojām lasu ] un atradu kaut kādas paralēles ar savu dzīvi..

"Dena dzīve bija kā cigarete. Tā nedega ātri un kāds ik pa vilcienam baudīja Denu un Dena dzīvi, viņš jau arī. Visi vilka, vilka un vilka par daudz. Cigarete nodzisa, pat vēl ne pusceļā izsmēķēta. Ir vēl daudz ko baudīt, ir vēl daudz ko vilkt, bet vajag atrast kādu, kurš spēs atkal aidedzināt viņa cigareti, viņa dzīvi."

/07.01.2008, Tējas Namiņš/

"Ja es prastu es tev iedotu mazu daļiņu no savas pasakas, no savām izjūtām un skaistuma, bet es nemāku iedot. Kā teica Džeimss : "Ja vari - ņem!". Tad ņem, ja vari, plēs pa gabaliem, plēs visu pilnībā. Ņem no manis to pasaku, bet pats iedot es neprotu, es neesmu burvis"

/17.11.2007, Ziemeļu Tornis/

Iemāciet man kāds pateikt "nē", iemāciet kāds man pateikt "nē" pašai sev.

Man mīlestība ir mirklis. Tā nav tāda, par kuru stāsta grāmatās un kā to definē slavenākie filozofi, man tā ir vienkārši mirklis, mirkļa izjūta, ļoti spēcīga izjūta, pati spēcīgākā izjūta, skaistākā vai postošākā.. Un nepareizākais ir tas, ka es cenšos to mirkli notvert un paildzināt, to nevar paildzināt, tas vienkārši ir un tad tam seko citi mirkļi un mīlestības mirklis paliek pagātnē, to nav iespējams nest uz priekšu vai paildzināt. Un tagad ir mirklis, kad es mīlu. Drīzāk postoši, nekā skaisti, bet ir šis mirklis, ir šī izjūta un nav iespējams to pavēstīt tam otram, vismaz es neprotu to izdarīt un laikam labāk, lai šoreiz tie paliek neizteiktie vārdi, neaizsūtītā emocijas un izjūtas. Gribas paņemt vienkārši aploksni, ielikt tur savu mīlestību un aizsūtīt tam cilvēka, bet man bail, ka viņš nesajutīs mīlestību, bet gan padomās, ka viņam tika atsūtīta vienkārši tukša aploksne.. Tagad es mīlu, es nezinu kā būs pēc tam, bet tagad tas ir neprāts.

Ir daži sapņi, kurus es gaidu vismazāk.
ir dažas atmiņas, kuras es vēlos vismazāk.

Dažreiz vajag tikai dažas frāzes un īsto mūziku, lai tu justos krietni labāk :) I feel a little bit happy. Paldies Santai par Mielavu :)
Tie vārdi ir vienkārši... manējie.

( Ainārs Mielavs - Tikai pārpratums )

Man tik ļoti faking patīk kontaktēties, es jūtu, ka man pašai ir labāka oma, kaut kāds piepildījums, bet tajā pašā laikā es jūtos tā, it kā es pati sevi ķircinātu, jo it kā ir, bet ne tik daudz, cik gribētos un tik daudz, cik gribētos nekad nebūs.

Bet es laikam turpināšu ķircināt sevim tā ir labāk nekā nekā.