déjà vu
klausoties oceanfall disku, kuru nopirku apmeeram pirms gada, mani uzreiz paarnjem taadas pashas sajuutas, kaa tad.
liekas, ka ir jaagatavojas lielajai prombraukshanai, ka par maaciibaam var nesaspringt, jo taapat visu otro semestri nebuushu, ka aukstums jaapieciesh vairs tikai kaadus 2 meeneshus utt..
bet tad es peekshnji attopos, ka tas viss jau ir pagaajis. nekur es nebraucu. ziema veel buus ntos meeneshus. jaamaacaas veel buus ilgi un dikti. nebuus nekaadu jaunu vietu un seju, nekaadas apstaaklju mainjas.
jau ir bijusi agraa celshanaas no riita (patiesiibaa tonakt nemaz neguleeju), lai dotos uz lidostu. jau esmu skatiijusies saulleektu virs maakonjiem, klausoties pp-skaists riits, esmu gaajusi uz skolu ar satraukumu par to, kaadus cilveekus tur sastapshu, rakstiijusi fizikas un trigonometrijas kontroldarbus angliski..
klusajaa okeaanaa jau ir bradaats, pa san francisko augshup lejup nostaigaats, kalifornijas saulee esmu apdegusi, superzvaigznes redzeejusi, peec maajaam ilgojusies utt.

gribu veelreiz.