tieši tā, to es varu iedomāties. es nupat biju jūrmalā, kur vispār notika sazinkas, jo pēkšņi no jūras, vispār, drīzāk no nekurienes parādījās tāda kā sniega siena un mēs ar tēvu pēc pēris mirkļiem bijām no vienas puses burtiski apledojuši. izjūtas kā tādā sniega tornado/orkānā vai kā viņu tur. skrējām, bridām uz mežu, sazinoties ar zīmēm, jo gandrīz nebija iespējams sadzirdēt, ko otrs saka.
cīruļ-kaij-drausmu-jūras putenis.