3/23/12 05:31 pmpirms kaut kāda laika apņēmos katru dienu censties pamēģināt kaut ko jaunu. šodien, tātad, savu mērķi esmu sasniegusi ļoti labi, biju aizgājusi līdzi Arjai pie viņas Indian lady, kas nodarbojas ar vaksēšanu un tamlīdzīgām lietām. tā ir tik sirreāla pasaule, viņa pieņem cilvēkus pie sevis mājās un vaksē tur pat pie loga, un es savukārt pamēģināju eyebrow threading. es nekad par tādu nebiju dzirdējusi, un man liekas, ka Latvijā to īsti nepiekopj, bet tā ir tik brīnišķīgi vienkārša metode, kā tikt galā ar uzacīm. tikko ar mat. skatījāmies how to klipiņus, pat viņam nav ne mazākās jausmas, kā tas strādā, bet tas izskatās tik vienkārši. tur ir diegs ar dažiem mezgliem, un uzacu matiņi tiek kaut kā mistiski izrauti/nolīdzināti. ļoti, ļoti īpatnēji. what is eyebrow threadingbet tagad pietiek, jāturpina lasīt hemingvejs. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
11/12/11 03:35 amgalvenais, ko šoreiz esmu sapratusi: I take too many things for granted.sapratne ir, tikai nezinu, kā lai to izrāda. vērš par labu. es saprotu, prioritātes un viss pārējais, bet es nekoķetēju un neizliekos par superstilīgu, kad saku, ka mani interesē un man patīk viss. es taču cenšos, bet ar to laikam nepietiek. ai ai ai. jāiet gulēt, bet jāceļas tik agri, ka gulētiešana ir sāpīga. |
8/28/07 11:24 ames nezinu, kāds ir īsākais ceļš pie tevis, bet es gribu to iet. even though i don't have the smallest idea where the hell you are. |
3/11/07 09:24 pmun ir tādi brīži, kad dzīve izvelk savas spēcīgākās kārtis, kaut vai kāda īpaša saules stara vai 11gadīga puikas izskatā, un tā tev iebelž pa galvu, ka tā tu tur arī paliec - ar cukura paciņu, ko mazais vienpadsmitgadīgais puisītis tev uzdāvināja, rokā vai arī vienkārši apstājies un kārtējo reizi brīnies, ka pasaule nebūt nav tas, par ko tā izliekas. tava ciniskā maska nu ir sagrozīta, tavi aizsargmūri sāk ļodzīties, un tik vien kā visas savas biezās ādas un pieredzes uzkrātos smagumus nomest gribas. |
12/15/06 03:16 pm - today she took a train to the westreizēm, piemēram, šodien, es tik ļoti, ļoti vēlos, kaut jel redzētu pasauli kā tādu perfekti sakārtotu mehānismu. lūk, cēlonis, lūk, sekas, lūk, secinājumi, lūk, formula un perfekts paralelograms. viss, ko es daru, liekas tikai kā maska. un pasaule man apkārt līgojas kā viegli ēteriska migla. bez sakarībām, bez skaidrojumiem. kaut es mācētu to pastāstīt, bet pat to es nespēju. |
Powered by Sviesta Ciba