1/6/08 12:24 pm - ir taču ziemanaktī atkal mocījos ar bezmiegu, pēdējā laikā atkal parādās problēmas ar iemigšanu un miegu kā tādu. tā nu savā tumsiņā, no viena sāna uz otru vāļājoties, iedomājos, ka katram cilvēkam būtu vajadzīgs savs piegulētājs. vienkārši cilvēks, kuru var pat nepazīt, ar kuru nevajag būt nekādām attiecībām vai vienkārši tiecībām, kurš varētu būt vienkārši cilvēks, kurš guļ blakus. un palīdz iemigt laikā, kad ārā auksts, kad ārā tumšs, kad ārā baisi. palīdz ar to, ka vienkārši ir blakus.tagad, gaišā dienas laikā ar skaidru saprātu skatoties šīs domas par anonīmo piegulētāju liekas, maigi sakot, savādas, bet ja vēl kādu nedēļu šitā mocīšos ar bezmiegu, pati iešu meklēt savu piegulētāju. tabletes man nepalīdz, miegs teju vispār vairs nenāk, bet rīt taču atsākas skola. un vispār. māma ar tēti jau ir noskatījuši man līgavaini, viņš pats gan vēl nezina, ka ir noskatīts. nākamnedēļ tētis mani beidzot vedīs pie skrodera, kurš pašūs man ziemas mēteli, man pašai jāizvēlas fasons, materiāls un krāsa, pēdējais punkts ir visvieglākais, jo mētelis, protams, būs sarkans. un nekādā gadījumā ne ādas. tagad tikai atliek izvēlēties fasonu, bet es no mēteļiem un to šūšanas nesaprotu ne nieka. es vispār no šūšanas nesaprotu ne nieka. un visu laiku, paskatoties ārā pa logu, iedomājos par to HI dziesmu ir taču ziema/un mēs esam pāris/ir taču ziema. Ir taču ziema, tik tiešām. tāpēc iešu lakot sarkanus nagus un vilkt kājās vilnas zeķes. auksts. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
12/4/07 10:40 pmja sāksies 3. Pasaules karš, draudziņ, apsoli man, ka dosies ar mani uz Madagaskaru.lasu Noziegumu&sodu, skatos filmu par Putinu un zini, ļoti sāka sāpēt galva. Some time ago a crazy dream came to me, I dreamt I was walkin' into World War Three, I went to the doctor the very next day To see what kinda words he could say. He said it was a bad dream /Bob Dylan, Talkin' world war III blues |
11/30/07 10:07 am - māte dabaneesmu iesaistījusies nekādās vides aizsardzības organizācijās un arī drīzumā netaisos, man liekas, ka vidi katram ir jāsargā individuāli, [blah blah], lai nu kā, šorīt aizdomājos, ka tam taču tiešām nav nekādas jēgas. vispār visa veida kaut kādām vides aizsardzībām nav nekādas jēgas, ja tie, kuri tiešām ir tie lielākie piesārņotāji, nepārtrauc to darīt. ķīna un asv turpina laist atmosfērā savus rūpnieciskos izmešus, lai varētu turpināt ražot crap'us cilvēkiem, kuri paši ir staigājoši crap'i, lai milzīgais pērc-patērē-nedomā ritenis turpinātu griezties, un who the fuck cares about something. man pat sāka likties, ka es ar saviem ikdienas mazajiem darbiņiem, piem., atteikšanos no maisiņiem, papīra taupīšanu, kājām iešanu un spītīgu tīri ģimenes līmenī mašīnas nepirkšanu daru patiesībā kaut ko sliktu - tādi cilvēki kā es tikai paildzina Zemes agoniju. brīžiem tiešām vēlos, lai pasaules gals pienāk ātrāk, un, ja pēc tam šeit vēlreiz radīsies dzīvība, jācer, ka viņi būs saprātīgāki. ja pēc pasaules gala tomēr kāds izdzīvotu, visticamāk, viņš/viņa nofotogrāfētu pats sevi.me peec pasaules gala... ;)))~* |
11/23/07 10:06 pm - face a la mertad, kad atkal sastrīdos ar ģimeni par kaut kādām niecīgām lietām, skaitu dienas līdz savai aizbraukšanai. nez, cik reizes jau esmu sev apsolījusi, ka braukšu prom neatskatoties, bet teju ar katru dienu tās dienas paliek arvien lēnākas. tā savādi vispār, no vienas puses laiks ļoti, ļoti steidzas, no otras puses - tīri ilgtermiņā - laiks velkas kā tāds.. es pat nezinu. aptaurēts. sāku lasīt Ray Bradbury stāstus, visnotaļ patīk, un vienā stāstā viņš piemin tās can hardly wait dienas. nekad neesmu skaitījusi dienas līdz dzimšanas dienai, vien līdz pavasarim, bet liekas, drīz sākšu skaitīt dienas līdz aizbraukšanai. can hardly wait.un vispār, es tik bieži jūtos neatbilstoša savam vecumam. ir piektdienas vakars, visi normāli mana vecuma cilvēki dodas uz saviem burziņiem, bet here i am, šķirstot grāmatas par Rīgas kinostudiju. protams, var attaisnoties, ka man ir lielais sliktums vēderā a la kaut kāds vēdera vīruss, bet nu bullshit, reti kurā piektdienā es kaut kur eju. lai nu kā, kāda tai visai pašizglītošanai ir jēga, visām klasikas lasīšanām un filmām, visām gudrajām domām un intelektuālajām padarīšanām, ar ko tu tā kā paplašini savu redzesloku, ja beigās tajā savā nolāpītajā paplašinātajā redzeslokā tu paliec viens? viss, ko tev dod kaut kāda gudrība, ir nespēja saprasties ar lielāko daļu cilvēku. |
Powered by Sviesta Ciba