2/12/19 12:18 pmaizvedu Serjožu pie ārsta, viņam, šķiet, ir alerģija, ko aktivizē stress dzīvē.Serjoža ir kaķis, kurš dzīvokli pamet reizi pāris gados, kad saņemu drosmi viņu aizvest pie ārsta (tas ir traumatisks notikums visiem iesaistītajiem). pārējā laikā Serjoža ēd, dzer un guļ uz radiatora. kā tādam kaķim vēl var samazināt stresu dzīvē? |
running to stand still
there must be a light that never goes out
2/10/19 10:15 pmšodien ļoti intensīvi kārtoju māju. šodien arī atveda jauno matraci (life 101 kārtējā mācība: matrača iegāde nav sīka vienība, un nav normāli, ka matracis paliek nelietojams pēc 3 gadiem, kā tas man tikko gadījās), tāpēc es vispār pārkārtoju mēbeles, iztīrīju visādus aizkrāmētus kaktus, izmetu kārtējo veco mēbeles gabalu, šoreiz vienu krēslu un vienu skapīti, kurš vairs nebija vajadzīgs, un kārtējo reizi secināju, ka, pirmkārt, šeit vēl ir nenormāli daudz mantu no Andra laikiem (ieskaitot lūgšanu grupas piederumus, tostarp dzintara krucifiksu), un otrkārt, ka dzīvot vienatnē ir visnotaļ milzīgs darbs. un secināju, ka man ir ļoti daudz (joprojām) random mazu lietu, kas ir vai nu jāsalabo, vai nu jāizmet ārā. tas ir fascinējoši, cik ļoti es varu pierast pie dzīves aizkrāmētā telpā.bet visinteresantākais bija kāds atradums zem gultas. proti, es atradu melnu krūšturi zem savas gultas. no sākuma nodomāju, ka wow, es pazaudēju krūšturi un pati to pat nepamanu. tad sapratu, ka tā gluži nav taisnība - izmērs galīgi nav mans. es vienreiz pazaudēju savu vienīgo bikšu pāri, bet šis tomēr būtu cits līmenis. atcerējos, ka manas prombūtnes laikā te dzīvoja mana draudzene, uzrakstīju ziņu, vai gadienā viņa te neaizmirsa savu melno krūšturi. draudzene saka, ka nu visādi var būt, bet nē, viņa nedomā, ka te ir aizmirsusi ko tādu. principā ir divi atbilžu varianti uz šo noslēpumaino atradumu. viens variants būtu tāds, ka mani draugi ir super weird un manā vārdadienas ballītē kāda meitene aiz sevis atstāja krūšturi, ne tikai traukus vai ko tādu. otrs variants būtu tāds, ka manā dzīvoklī paralēli dzīvo rūdīts vecpuisis, jo random sieviešu drēbes te uzrodas bieži. bet vispār mans dzīvoklis pamazām apaug ne tikai ar manām lietām, bet ar to, ko draugi un visādi garāmgājēji te atstāj aiz sevis. lietussargus un tādas lietas neskaitot, kāds pie manis ir atstājis kurpju tīrāmo, segu, vairākas virsjakas (vīriešu un sieviešu), vairākas somas, bļodas, krūzītes un irbulīšus, kā arī grāmatu "Mūžības skartie''. |
2/7/19 06:17 pmes regulāri taisu pasākumus un drusku ceru, ka neviens tomēr neatnāks, lai varu iet mājās |
2/6/19 10:13 amman jau kādu laiku ir sajūta, ka es nevaru notvert īstos vārdus. ka es nevaru izteikt to, ko es gribu pateikt.bet varbūt tas ir arī tāpēc, ka šobrīd liekas - esmu domās iesprūdusi pāris tēmās, un nav brīnums, ka nevaru par to neko pateikt sakarīgi, jo nav domu apmaiņas, ir tikai pašas domu atbalss. |
2/3/19 11:25 ames šorīt pilnīgi pašsaprotami kafijas vietā izvēlējos zaļo tēju, ar ko sākt dienu pie tekstiem.tā sākas tās izslavētās pārmaiņas, ja? vispirms nejauši atmet smēķēšanu, tad alkoholu patērē arvien mazāk, un galu galā pat kafiju no rītiem vairs neprasās. |
1/23/19 04:46 pm - par aktualitātēm runājot vol 2Ulda Brauna ģimene ir atradusi pazudušo 235 000 000 director's cut zem viņa meitas gultas. (es vispār pati esmu šokā, ka nezināju, ka ir tāda versija, Latvijas kino vēsture, esmu tevi pievīlusi)tātad, šī filma, ko neviens īsti nekad nav redzējis (šī versija ir 140 min, tā versija, kas parasti tiek rādīta, ir, ja nemaldos, 70 min, bet tā versija, kas ir šobrīd garā versija, ir 110 min), ir atrasta zem gultas. šī nav pirmā latviešu kino vēstures liecība, kas tiek atrasta zem gultas, ja nemaldos, nesen bija arī vēl viens cits ļoti veiksmīgs atradums zem kāda no mākslinieka radu gultām. mīļie draugi mākslinieki, nākotnes vārdā aicinu jūs glabāt savas vērtīgākās filmu versijas, savus darbus un mākslu zem gultas, lai muzejnieki un arhivāri zina, kur meklēt. paldies! |
1/23/19 04:40 pm - par aktualitātēm runājotrodas iespaids, ka visi ir vienbalsīgi pieņēmuši, ka neko labāku par Melbārdi mēs neesam pelnījuši |
1/23/19 12:11 pmkā lai menedžē adrenalīna plūsmu? tas ir, es ļoti ātri varu atrisināt lietas (lielākoties), kad viss viegli brūk un jūk, jo adrenalīns, skaidras domas un ļoti skaidrs uzņemtais kurss, bet ikdienā motivēties skaidrai domāšanai ir sarežģītāk |
1/20/19 05:37 pmar tādām vecākām draudzībām ir tā, ka ļoti labi atceros, kad un kā iepazinos. piemēram, ar Arni iepazināmies pie kanāla, sagaidot 2007. gadu. ar Līvu iepazināmies pirmajās vidusskolas dienās. ir tādi skaidri atskaites punkti, kad un kā.un tad ir tās jaunās draudzības, kurām vienkārši nav sākuma. jo ir tas viens brīdis, kad cilvēki, kā izskatās, vienkārši materializējas tavā dzīvē, un tad jūs esat tuvi draugi. un tas ir visnotaļ brīnišķīgi. |
1/20/19 12:22 pmvakara noslēgumā bijām Ezītī ar Īvi, tur viens džeks ļoti skaļi pa pusi bāra stāstīja par to, ka, kādas šausmas, viņa ļoti skaistais, pievilcīgais un muskuļainais draugs, kuram viss ir kārtībā, ir kopā ar sievieti, kura ir resna. (un tad viņš visnotaļ ilgi izmantoja dažādus vārdus, lai aprakstītu to, cik resna viņa ir, es jau biju aizmirsusi, cik dažādos veidos to var pateikt.)kad radās iespēja, es viņam lūkoju pateikt, ka klau, vecīt, ja vienīgais komentārs no tavas puses par tava drauga izvēlēto draudzeni ir tas, ka *tev* ir problēma ar to viņas svaru, tu neesi īsti labs draugs. es īsti nezinu, ko es viņam pateicu, ha, jo dusmas bija diezgan lielas, viņš mēģināja izlocīties, ka ''es nezinu, par ko tu runā'' un ''tu mani ar kādu jauc'', jo, well, ir taču neiespējami, ka kāds cits dzird to, kā tu skaļi runā sūdu par sava drauga draudzenes izskatu. |
1/17/19 02:42 pmrunājot par mazsvarīgākām lietām, mana pašreizējā matu krāsa saucas kanēlis, un es man liekas, ka tas ir skaistākais matu krāsas nosaukums, ko esmu dzirdējusi un uz sevi attiecinājusi. |
1/13/19 11:05 pmbet varbūt tur nav nekādas maģijas, nekādas sazvērestības un nekā savāda, šis milzīgais nogurums ir vienkārši sekas ķermeņa cīņai ar šīs sezonas Rīgas galveno vīrusu |
1/12/19 05:42 pmman liekas, neviena iepriekšējā ziema nav likusies tik ļoti.. ziemīga. es esmu ekstraverts (nu, lielākoties), man patīk cilvēki, sociālas situācijas mani nereti uzlādē un liek justies tā, ka dzīvei ir jēga. bet, kopš atgriešanās pēc atvaļinājuma šajā kontinentā, es lielākoties esmu laiku ārpus sociālām saistībām. viesojoties NL, satiku tieši divus cilvēkus - boifrendu un Mat., kurš pēc 8+ gadu ilgas draudzības ir cilvēks, ar kuru socializēties nav grūti pat pusmiegā.pagājušā nedēļa bija visnotaļ intensīva, rīti televīzijās un pusdienlaiki radio, vēli vakari politikā un kino, un kas tik vēl ne, bet es neesmu pieradusi, ka sociālās, profesionālās un politiskās aktivitātes paņem tik daudz spēka, nevis to dod. nesaprotu, vai manī beidzot vairāk manifestējas introverta šķautne, vai arī es vienkārši neapzināti gribu iet ziemas miegā. bet vakar pat nevarēju aiziet uz darbu, tāpēc to arī nedarīju, paliku mājās visu dienu un nesatiku nevienu pašu cilvēku. (tas izklausās vairāk badass nekā varbūt bija, jo pēc visādām papildus darba stundām man nu pienākas visnotaļ daudz brīvdienu) |
1/10/19 04:55 pmes jau esmu ļoti, ļoti, ļoti nogurusi, un ir tikai gada 10. diena.life, i'm doing it wrong. citās ziņās būtu labi, ja es ieviestu savā dzīvē kādu trešo ātrumu, ne tikai to, kurā es guļu 6 stundas dienā, izeju no mājas ap 8iem un nāku mājās ap 11iem vakarā, vai to, kurā guļu 10 stundas no vietas un neizeju no mājas. |
1/8/19 01:42 pmes šorīt cēlos īsi pirms septiņiem, un darbojos ar darbu saistītās aktivitātēs no aptuveni 7:40. es nesaprotu, kā cilvēki, kuriem šāds ritms ir ikdiena, notur uzmanību visu cauru dienu, tas pasākumu organizatora ritms ar darbu, kas ievelkas vēlu vakarā, bet sākas attiecīgi cilvēkam draudzīgākā laikā, tomēr izlutina |
1/4/19 04:45 pmaizpildīju pasaules karti ar valstīm, kur esmu bijusi. ir pāris intensīvi un iespaidīgi caurumi, proti: esmu bijusi tādās vietās kā Kosova, Libāna un Kuba, bet neesmu ne reizi bijusi Zviedrijā ārpus lidostas telpām, nemaz nerunājot par Centrāleiropu, kas lielā mērā nenoklāta (ceļojums 8 gadu vecumā pāri Eiropai autobusā ar vecākiem neskaitās) |
1/2/19 07:50 pmcik tomēr patīkami ir sajust, ka galvā parādījusies mazliet vieta, kas savukārt ļauj atrisināt pāris līdz šim neatrisinātas lietas. |
12/22/18 05:40 pmIelas, uz kurām mazi puikas spēlē futbolu, vārtus iezīmējot ar iešļūcenēm. Jumti, no kuriem novērot citus jumtus, galvenokārt to terases un to, kā sievietes karina veļu. Pop-up koncerti katrā ielā. Un tāds uzkrāts nogurums, ka katru nakti guļu vismaz 9 stundas.Atvaļinājums, šķiet, nāk par labu. Izlasīju pirmo daiļliteratūras grāmatu šogad, liekas - turklāt pāris dienu laikā. The Brooklyn Follies (Paul Aster) bija kā reiz tas, ko man laikam vajadzēja. Citiem vārdiem sakot, ziemas saulgrieži uz šīs salas pavadīti godam. |
12/20/18 09:22 amHavanā galvenais ir negaidīt pārāk daudz, it sevišķi ielu krustojumos. ja tu meklē norādes par to, kur atrodies un kā nokļūt kaut kur tālāk, pilnīgi taču pietiek ar to, ja nosaukums ir uz vienas no krustojuma ielām. abu ielu nosaukumi krustojumos ir nevajadzīga greznība. |
12/15/18 01:32 pmneviens no mums vēl nav iepazinies ar otra vecākiem. bet drauga mamma man jau sūta garšvielas, ko pamēģināt, bet mana mamma draugam sūta konfektes. |
Powered by Sviesta Ciba