4/27/19 10:58 ames esmu nokļuvusi savā īstajā vietā: SPA viesnīcā igauņu senioriem. ja neskaita bērnus, es šeit esmu jaunākā starp tiem, kurus esmu satikusi publiskajās telpās. diezgan... izcili.un vispār - sākt rītu ar peldi (beidzot tie visi atspiedieni atmaksājas - varu nopeldēt arvien vairāk, jo rokas vienkārši ir arvien stiprākas) ir tik.. labi. note to self: dabūt naudu un pārcelties dzīvot pie upes |
running to stand still
there must be a light that never goes out
4/22/19 09:58 pmmani mati nu ir tik gari, ka to ķemmēšana kļūst pavisam kinematogrāfiska: pārlieku matus pāri vienam plecam un ķemmēju, ar vieglām skumjām skatoties tālumā un domājot par aizgājušajām dienām, mēnešiem, gadiem. |
4/18/19 10:08 amkādreiz es mēdzu aizbēgt no Amsterdamas uz Rīgu drusku atpūsties un izvēdināt galvu, šobrīd es no Rīgas mēdzu aizbēgt uz Amsterdamu atpūsties un pavēdināt galvu. |
4/14/19 06:45 pmman vajadzētu būt aktīvākai brīvdienās, es regulāri nodomāju.bet tad es arī ātri vien atceros, ka, lai būtu aktīvāka vīkendos, ne tikai pārgurumā gulšņātu uz dīvāniņa, skatoties vecu Holivudas klasiku, ko līdz šim esmu noignorējusi (šodien, piem., tiku galā ar the princess bride), man vajadzētu būt mazāk aktīvai darba dienās. un gribētos, lai darbadienas, kas sākas 9os un beidzas pēc 22iem, tomēr ir drusku mazāk. bet varbūt kādreiz. līdz tam man ir grūti nedēļas nogalēs kaut ko patiešām arī darīt, ne tikai gulšņāt un turpināt strādāt. |
4/10/19 03:05 pmja tā godīgi paskatās, kādi 40% sarunu ar draugu ir par to, kas bija pusdienās un kas būs vakariņās |
4/4/19 04:11 pmes šodien pirmo reizi izgāju no seansa, jo nevarēju izturēt, kā izturas mani līdz-skatītāji. proti, staigā apkārt ar ieslēgtām gaismām telefonā, nāk ar 20 minūšu kavēšanos pēc seansa sākuma un tad, kad atrod savu vietu, vēl stāv ilgi kājās, jo reasons and things.man likās, ka tas vīrietis, kurš savulaik LOTR seansā blakus skaļi sāka runāt pa telefonu, bija sliktākais no visiem, bet Viļņas Kino Pavasaris skatītāji izrādās vēl trakāki. |
4/1/19 01:53 pmkolēģe šodien paziņoja, ka ar savu aizsmakušo balsi es izklausoties pēc ļoti cienījamas un nopietnas mākslas zinātnieces.nu tad beidzot. |
3/31/19 07:13 pmes šogad jau esmu tik daudzas reizes saslimusi, ka šis vairs vispār nav forši.šodien nav balss, toties ir iesnas. parīt jābrauc uz Viļņu, un šodien vispār gribējās iet ārā un beidzot satikt citus cilvēkus, bet ir grūti noturēt sarunu, ja visu laiku jāklepo. |
3/28/19 06:25 pmbāc, cik labi ir atrast cilvēku, ar kuru kopā vari ceļot. |
3/28/19 10:20 ambūšu godīga, drusku priecājos, ka jaunākajā starptautiskajā banku skandālā pārmaiņu pēc figurē mūsu brāļi, nevis mēs. |
3/24/19 05:06 pmman reizēm liekas, ka manai dzīvei vajadzētu būt interesantākai un saistošākai, un, es nezinu, drusku vairāk ārā no telpām, bet šodien es pavadu skaistu un saulainu svētdienu iekštelpās, diskutējot ar kolēģi, kurš nedzīvo LV, par krīzes laika taupības politikas postošajām sekām, cita starpā to, ka ļoti daudzām valsts iestādēm budžets un rocība nav ne tuvu vēl atgriezusies pirms krīzes līmenī.on a totally unrelated note, reāli jāmācās labāk pavadīt savs brīvais laiks. |
3/21/19 12:00 pmes, protams, ar interesi skatīšos "Pilsētu pie upes", kad tā iznāks.bet tomēr šodien noskatītais tīzeris man liek atkal nonākt pie tās domas, ka mūsdienu kino ir ļoti neveselīga apsēstība ar WWII. un tā vairs nav vēsturisko traumu pārdzīvošana un sakārtošana, šī jau liekas kā tāda ļoti kolektīva izvēle iestigt pamatīgā vēsturē, lai nebūtu jārunā par to, cik sarežģīti ir šodien. jo vispār jau katrai tēmai, kas izskan šajos neskaitāmajos Otrā Pasaules kara stāstos, var diezgan viegli atrast arī mūsdienām tuvākus piemērus. un arī karš notiek joprojām un mūsdienās, un, ja nemaldos, latviešu kino vēsturē ir reāli tikai viena filma par dienestu Afganistānā (21. gadsimtā, par 1980. gadiem man vēl jāpaskatās). bet tik ļoti ieciklējoties uz šo WWII tēmu kino, karš un tā atstātās sekas, kas Eiropā joprojām ir jūtamas, kļūst par arvien lielāku fikciju. |
3/17/19 09:40 pmviens no long distance attiecību plusiem: katra tikšanās ir kā atsevišķs piedzīvojums, un katru reizi to otru vari redzēt drusku citādākā gaismā. piemēram, nākamajā reizē tiksimies Varšavā, jo kāpēc gan ne. gandrīz pusceļš starp abu mājām. |
3/14/19 09:17 ames jau kādu laiku esmu ar interesi domājusi, kas iet uz tiem operu seansiem forum cinemas. nu, wonder no more - mamma nopirka biļetes, un mēs iesiem uz Valkīru marta beigās. varētu jau snobēt un iesmiet par augstās kultūras baudīšanu popkorna ielenkumā, bet, no otras puses, šis konkrētais iestudējums ir 5 stundas, un to noteikti var labāk baudīt ērtos krēslos, nevis tajos, ko parasti operā varu atļauties un kur vienmēr kāds blakus nodarbojas ar intensīvu manspredingu. |
3/10/19 06:42 pmF-Rated kino dienas mani pašu patiesībā iedvesmo darīt vairāk.vairāk taisīt fotogrāfijas. vairāk rakstīt. vairāk lasīt. vairāk iet uz ballītēm, runāt, smieties bet, protams, tad ik pa brīdim ieslēdzas realitātes apziņa un nesaprašana, pa kuru tieši laiku. |
3/8/19 12:45 pmstarptautisko sieviešu dienu atzīmēju, ļoti apzināti mēģinot vismaz šodien nelamāties uz grāmatvedi, kura savas nekompetences dēļ ir salaidusi projektu finansiālā ķīselī. |
3/4/19 06:01 pmman reizēm ir ļoti daudz jautājumu par pašas dzīvi.šodien, kārtojot biroju, atradu trīs savus zābaku pārus + vienu kurpju pāri. nesen otrā birojā atradu savu sen pazaudētu žaketi, par kuru jau biju aizmirsusi. man reizēm liekas, ka man tiešām nav, ko vilkt, un izrādās, ka tā nav tikai savāda sajūta, bet tīri objektīva realitāte, jo acīmredzot es turpinu pazaudēt visu, kas man jau ir |
2/27/19 04:51 pmnoguruma līmenis: "Dziesmas no otrā stāva" manās piezīmēs kļūst par "Dziesmām no otrā slāva" |
2/24/19 05:28 pmVecākā brāļa meita ir ieinteresējusies par maniem kaķiem, un es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt to, ka man ir atsevišķs folderis ar reprezentatīvām kaķu bildēm, ko nosūtīt pēc pieprasījuma. |
2/16/19 02:00 pm - īsa etīde par aizskartu lepnumukopš 2018. gada esmu lepna dzīvokļa īpašniece. šogad pirmo reizi savu lepnumu esmu spiesta paust arī, maksājot nodokli par savu īpašu.vakar arī saņēmu pirmo nodokļu vēstuli. pirmā doma: o, tas ir patīkami mazs cipars otrā doma: viņiem liekas, ka šis dzīvoklis ir tikai x summas vērts? viņi neko nesaprot, stulbie lohi. šis dzīvoklis ir daudz vērtīgāks trešā doma: nu, protams, nevērtīgiem īpašumiem ir mazāks nodoklis. ceturtā doma: aņa delovejevna, zvanīt un sūdzēties par to, uz cik mazu summu novērtēts tavs īpašums, ir ļoti slikta doma. |
Powered by Sviesta Ciba