Nu nevajag jau tādās galējībās uzreiz, ja kāds aizrāda par skriešanu un priecāšanos, tad pats kretīns un aizrādāms. Visam ir medaļas otra puse. Bet tādi bērni, kas tiešām auro pilnu rīkli un pofigā skrien visiem virsū (mani šādi reiz taranēja apģērbu veikalā) – nu, ja vecākiem nepietiek saprāta viņus pieklusināt, tad es arī nebremzēju un kļūstu indīga. Mazliet vairāk savaldības publiskās vietās un robežu apzināšanās mums visiem nāktu par labu, gan bērniem, gan pieaugušajiem.