jauku sarunu, nebūtu nekādu karu, hehe..lai gan nesaprašana un nesaprašanās
ir kas labs, kad biju jaunāka man patika, kad neviens mani nesaprot un vēl tagad reizēm patīk:)
bet par to iedzeršanu...Haijāms labi uzrakstījis....bet ne tieši. tu jau droši vien esi lasījusi...bet, jā, kā rituāls vai konkrēts ieradums, nē, nē, nepatīk, ka kaut ko var paredzēt....un ir cilvēki, kuriem pat skaidrā (dabiski sanarkojies) prātā liekas, ka puķes runā un smaržo spēcīgāk, he...man tā reizēm ir, kad man ir jautri un smejos, man mēdz palašināties acu zīlītes un cilvēki domā, ka esmu sarijusies kaut kādas tabletes, lai gan man tikai jautrs prāts...un ir arī vīzijas...tāpēc reizēm viļos māklslīgajos priekos...bet labi tas,ka tev viņi nepatīk.es domāu pārmērīgi (Viarāk nekā vajadzīgs)

*morālista lekcijas beigas