melns pavasaris.
tas bija drausmīgs. ar daudzām nāvēm pie tam. nomira izdomāti cilvēki un īsti. daudz kas.
jā, es atceros bija daudz putekļu. bet tad pēkšņi viss vienā rāvienā sazaļoja, saplauka un nepaspēju neko izjust. bija tikai viena ļoti laba svētdiena, kad es lasīju grāmatu par PO, lija lietus, tad es fotografēju raudošus kokus aiz loga, tad skrēju pēc lietus ārā, bija silts, peļķes, viss smaržoja...un vēl maija pēdējā dienā astoņos vakarā kapi.