tas vispār ir interesants jautājums. jo pēdējā laikā mēģinu uz visu paskatīties no t.s. "neticīgo" skata punkta un varbūt ar to saeju sviestā un daru pāri sev, bet man arī nepatīk tāda iešana pa diedziņu. es tieši vakar dienasgrāmatā ierakstīju, ka cilvēki ir dažādi un katram varbūt nepieciešama sava pieredze, jo nav iespējams vienlaicīgi iet pa dažādām takām. un tas Dievs kas katram prātā ir tik atšķirīgs, bet taču vieno ar universālo, ko laikam nespēs aptvert neviens, pat zinātnieki ne (kaut liela daļa no viņiem Dievu nemaz nenoliedz). Un reizēm liekas muļķīgi domāt, ka mēs pasaulē esam vieni, paši varenākie un nepastāv nekas tāds, ko varbūt nemaz līdz galam neizprotam un tomēr meklējam. Jo tā ir, ka šaubām jābūt. Citādi ir par šauru šeit.