reizēm var sajust vēl senākus notikumus.

jā, gan. nebaidīties novecot (to man iemācīja vecmāmiņa, kas šopavasar sadega un neatstāja aiz sevis nekā, vienīgi fortogrāfijas, kaut kādas piezīmes un grāmatas ar padegušām lapām. bet vidusskolā domāju kaut citādi - dzīvo ātri, mirsti jauns. un vēl tagad domāju, ka negribētos man mirt lielā vecumā. citi sapņo nodzīvot līdz 100, es to negribētu. bet tagad arī vēl ne, jo vēl ir tik daudz neskaidru jautājumu, kas jāatrisina, jāizdomā...

tu domā, ka no tevis nekas nepaliek pāri? vai tad tu iepriekš neteici, ka viss reiz atjaunojas?