:)
sestdienas rītā dzirdēju vārdus - paradīze ir tieši tur, kur esi pašlaik, tikai daudz, daudz labāk.

jā, man arī tā visu laiku. gluži kā jūra - paisums un bēgums. šinī periodā mieru gūstu tieši tur - pie ūdeņiem. Vēl man ir mate tēja un darbs. tas mani satur kopā.

pašlaik lasu heses stepes vilku (tikai prātā jukušiem - droši vien esi jau lasījusi). patiesībā jau sestdien izlasīju tagad tikai pāršķirstu. Reku pat mazliet optimiski kaut kas:
"Kļūdainais un aplamais uzskats, it kā cilvēks esot nemainīga vienība, jums ir zināms. Tāpat jums ir zināms, ka cilvēkā mājo daudzas dvēseles, ļoti daudzi "es". Sašķelt šķietami viengabalainu indivīdu tik daudzās figūrās tiek atzīts par vājprātu, zinātne iedēvējusi šo parādību par šizofrēniju. Te nu tai ir taisnība tiktāl, ka, dabiski, nekāds daudzums nav valdāms bez vadības, bez zināmas kārtības un sagrupēšanas. MAldās toties zinātne, uzskatīdama, ka mūžā iespējama tikai viena, negrozāma, saistoša daudzo pakārtoto "es" kārtība. Šim zinātnes maldam ir dažādas nepatīkamas sekas, bet pozitīva nozīme vienīgi tai ziņā, ka tādejādi tiek atvieglots darbs un aiztaupīta domāšana un eksperimentēšana valsts algotajiem skolotājiem un audzinātājiem. Šā maldīgā uzskata dēļ daudzus, kas neglābjami jukuši uzskata par "normāliem", jā gan, pat sociāli augstvērtīgiem un, pretēji, par jukušu notur vienu otru ģēniju. Nepilnīgo zinātnes mācību par psihi mēs tāpēc papildonām ar jēdzienu, ko saucam par uzbūves mākslu. Cilvēkam, kas pārdzīvojis sava "es" sabrukumu, mēs parādām, ka atsevišķus gabalus jebkurā brīdī no jauna var salikt kopā jebkurā kārtībā un tādejādi dzīves rotaļā panākt neierobežotu daudzveidību. Kā rakstniekam pietiek ar saujiņu tēlu, lai radītu drāmu, tā arī mēs no sava sašķeltā "es" figūrām veidojam arvien jaunas grupas ar jaunām rotaļām un kāpinājumiem, ar mūžam jaunām situācijām."

he, kaut kas traks. sen nebiju tik garus izrakstus vilkusi ārā no grāmatām. trakums. neņem ļaunā, es šodien esmu galīgi - čau. mani te vairs nav.