02:17 pmn_komentārs pie viena garlaicīga un nepatīkama FB ieraksta, kura sarunā reāli negribu ielaisties.stāsts, protams, ir par nabaga Belēviču, kuru mediji visādi ir nolamājuši un nomelnojuši. "mediji un PR visādi muļķo sabiedrību" tiešām nav jauna doma, un, es domāju, mūsu sabiedrības lokos to visi saprot un apzinās. iespējams, arī tāpēc, ka, tā kā esam cilvēki-visdari, paši esam ar medijiem muļķojuši sevi vai plašāku sabiedrību, vai man dieniņ, cik reizes es pati relīzēs esmu iekļāvusi tukšas frāzes, jo kaut kas jāsaka, bet vēl nekas nav skaidrs. bet tas, ka sabiedriskie mediji manipulē, ka visi velk deķīti tā, lai savs deķīša kaktiņš izskatītos vislabāk, nenozīmē, ka vaininiekam nav jāuzņemas atbildība. un tas nekādi viņu nepadara tīru un skaistu, un baltās drānās ietērptu. šī te ideja, ka ''es te tagad paspēlēšos sātana advokātos'' ir tik ļoti, ļoti, ļoti pretīga un zemiska, jo principā velk uz to, ka nevienam nekāda atbildība nav jāuzņemas, jo fakti ir relatīvi. pēc vienas tādas sesijas, kur viens it kā saprātīgs zēns mani pamatīgi izbesīja, spēlējot sātana advokātos un mēģinot pierādīt, ka vegānisms ir genocīds pret govīm, man šī metode liekas arvien zemiskāka un arvien maziskāka. kā domas treniņš debatēs - skaidra lieta. kā metode, ko izmanto reāli sabiedrības priekšā - nu, zinkā, tas ir lieliski parocīgs veids, kā parādīt, ka esi krāns. un tā tu dabū cilvēciņus, kuri "Maximas" traģēdijas tiesas prāvās pārstāv pašu Maximu un saka, ka redz kā, visi tik ļoti pret šo lielisko veikalu ir sazvērējušies un nodarījuši pāri. vai arī tā ir kaut kāda atkal pārprasta, līdz slimīgam absurdam novesta izpratne par vārda brīvību, ar ko mūsu teritorijā slimo daudzi. tipa, "ļaujiet man te parunāt pilnīgu bezpriģelu, kas iet pretī visai loģikai, jo tās ir manas tiesības uz vārda brīvību, un man par to nekā nebūs." ai, es šodien vienkārši esmu izbesīta, tāpēc no FB kašķiem gribu izvairīties. |
running to stand still
June 10th, 2016
04:34 pmnoskatījos "Teātri", tagad domāju par meta kino tradīciju Latvijas kino vēsturē. kaut kur ir atmiņu druskas par to, ka bija vēl viena filma, ko vēl nesen skatījos, kas izmantoja šādus rīkus, varbūt tā pati "Vecās pagastmājas mistērija", varbūt kas cits.vairāk nekas nenāk prātā. bet "Teātris" joprojām jaudīgs. atceros savu sajūsmu, kad to pirmo reizi skatījos, atceros, kā nodomāju - wow, latviešiem arī ir labs kino! man bija kādi 15 gadi, iespējams. un es ap to laiku pirmo reizi biju noskatījusies "apocalypse now", piemēram. un likās, ka tur ir gaismas gadu attālums starp to kino un latviešu kino, bet tad es noskatījos "teātri", pēc kāda laika noskatījos "četrus baltus kreklus", un tad jau pamazām sāku iedziļināties laikā, telpā un politikā, kas kuru kino padara tādu vai šitādu. un vēl, "teātris" un "pie bagātās kundzes" ir divas no manām mīļākajām noslēguma ainām. bezgala skaistas, bezgala smeldzīgas, skumjas, pat traģiskas (nu, "pie bagātās kundzes" vismaz). |
Powered by Sviesta Ciba