12:42 amkā sabojāt vakaru: saņemt dusmīgu epastu no puskolēģes, ka neesmu pabeigusi savu darbu. kas viss, protams, ir taisnība, bet reizēm ir lietas, kuras citi var arī izdarīt, bet acīmredzot gaidīt uz citu darbiem ir bezjēdzīgi. kaitina arī tas, ka it kā varētu atrunāties, bet tas arī ir bezjēdzīgi, jo kuru gan tas interesē un lielos vilcienos un mazos tramvajos tas viss ir diezgan vienalga. šodien vēl ļoti lepna stāstīju savai kolēģei par savām lieliskajām (teju neesošajām, ja) laika plānošanas spējām un teicu, ka if you don't have time, you make time, un tas viss atgādina to, ko kādreiz teica mans fizikas skolotājs pamatskolā, tas ir, ka par centību atzīmi neliek. šņuk šņuk, es laikam tagad ierakšos darbos.vai arī ir jāiemācās sadzīvot ar to, ka vienmēr būs kāds neapmierināts un nelaimīgs par to, ko un kā es daru, un to jābeidz ņemt pie sirds. |
running to stand still
July 29th, 2014
12:04 pmacīmredzot dienās, kad es neesmu birojā, kāds cits aktīvi izmanto manu datoru un tur mūždien savelk kaut kādas programmas, kaut kādus krāmus un kaut ko tamlīdzīgu, atstājot tādas pēdas aiz sevis. un tad pirmās stundas atpakaļ birojā parasti tiek pavadītas, dzēšot ārā kaut kādus krāmus un kārtojot galdu.biroja dzīve. |
05:09 pmes tā pamazām šo bodīti atgriezīšu pie tekstuālajām saknēm, tas ir, sirsnīgu notikumu un to izsaukto reakciju pierakstīšanas, jo galu galā tviteris ir domāts tam, lai frīstailā repotu un ietu kosmosā, vai ne. klausos future islands koncertierakstus, viņš tur tā traki un enerģiski lēkā, es arī sāku kustināt rokas līdzi, un tikko ar kolēģi izgājām pagalmā, jau bijām ļoti salijušas, salijām vēl vairāk un tad savos slapjos tērpos klausījāmies mūziku telefonā un vienkārši dejojām kā trakas.bet future islands, draudziņ, tas tik ir spēks. pozitivusā pie viņiem ar sīko tik ļoti izlēkājāmies, tas bija ļoti lieliski. One step takes me home Two steps back on my own Three skips to each stone Four steps back, and I'm gone
|
11:00 pmar Līvu dzīvoju kopā jau kopš janvāra, un pirms tam vēl dzīvojām Ventspilī. šajā laikā esmu apguvusi visādas dzīves gudrības no Līvas, kuras reizi pa reizei ir nepieciešams pierakstīt:1) dzīve ir pārāk īsa, lai skaistu drēbju un skaistu lietu nēsāšanu un vilkšanu atliktu uz kādu nenoteiktu ''īpašo brīdi'' (hence gliteri, puķainas kleitas, (mākslīgās) ādas žaketes un masīvi auskari) 2) ja vīrietis tev sūta sava ēdiena bildes, viņš noteikti ir labs cilvēks (mierinājuma vārdi pirms mana ceļojuma uz Somiju, kad mani pēkšņi pārņēma panika, ka soms ir maniaks) 3) ir jāizvairās no Starojuma, tāpēc ir jāvalkā folija cepurītes. šodien arī izdomājām, ka, tā kā es nedēļas nogalē sev uztaisīju folija cepurīti, kuru arī kādu laiku panēsāju, un vēl nogriezu matus, kas atbrīvo no saziņas ar citplanētiešiem, mans prāts šobrīd ir īpaši skaidrs. jeb, citiem vārdiem sakot, esam diezgan drošas, ka uz vecumdienām vai pat krietni ātrāk sāksim pavadīt savas dienas, staigājot pa pilsētu un kladzinot par to, kā ilumināti kontrolē pasauli. in other news, plānoju sazvērestības teoriju youtube video ballīti, kurā vienkārši pavadītu vakaru, skatoties dažādus lieliskus video par to, kā pasauli pārvalda ķirzakas un kā viss ir viena liela sazvērestība. |
Powered by Sviesta Ciba