7/29/14 05:09 pmes tā pamazām šo bodīti atgriezīšu pie tekstuālajām saknēm, tas ir, sirsnīgu notikumu un to izsaukto reakciju pierakstīšanas, jo galu galā tviteris ir domāts tam, lai frīstailā repotu un ietu kosmosā, vai ne. klausos future islands koncertierakstus, viņš tur tā traki un enerģiski lēkā, es arī sāku kustināt rokas līdzi, un tikko ar kolēģi izgājām pagalmā, jau bijām ļoti salijušas, salijām vēl vairāk un tad savos slapjos tērpos klausījāmies mūziku telefonā un vienkārši dejojām kā trakas.bet future islands, draudziņ, tas tik ir spēks. pozitivusā pie viņiem ar sīko tik ļoti izlēkājāmies, tas bija ļoti lieliski. One step takes me home Two steps back on my own Three skips to each stone Four steps back, and I'm gone
|
running to stand still
there must be a light that never goes out
8/5/12 09:58 pmir stulbi skatīties olimpiskās spēles vakariņu laikā, jo 1)jūties slikti, ka ēd, nevis, teiksim, skrien, 2)paliek mazliet slikti, jo automātiski identificējies ar tiem skrējējiem, bet, tā kā esi ieēdis, skriešana tiešām nav prioritāšu saraksta augšgalā.bet tas tā. kad mēs ar kint. taisīsim augšā savu restorānu, to sauks "bet tas tā." ar to punktu galā, un visi viesmīļi būs ļoti pievilcīgi zēniņi. |
Powered by Sviesta Ciba