11:44 pmman ļoti, ļoti patīk mana skola, it īpaši tāpēc, ka manā jomā ir ļoti maz studentu, bet pasniedzēji ir forši un ļoti patīkami cilvēki, un viegli izveidojas attiecības arī ārpus akadēmiskiem rāmjiem. es ne reizi neesmu ne ar vienu pasniedzēju iedzērusi alu, bet ar Ādamu, piemēram, ilgi mēdzām sēdēt uz skolas kāpnēm pēc filmām un runāt par kino, mana literature of social exclusion pasniedzēja man deva seriālu padomus (pēc viņas ieteikuma noskatījos veronica mars, ļoti patika vispār), bet šodien ar manu jauno kino pasniedzēju, ļoti pievilcīgu čali ap 30, kādu stundu runājām pie skolas par kino, dzīvi un cigaretēm. no otras puses, jo vairāk gadu zem saules, jo vairāk saprotu, ka man ir kaut kāda jocīga raksturīpašību kombinācija, kas liek automātiski un uzreiz sadraudzēties ar lielāko vairumu cilvēku. un es tak vienmēr domāju, ka esmu maz-sociāla būtne, bet nu jā. dažādas uztveres un tā.in other news, pēdējās dienas ir tāda intensīva un aizraujoša skriešana. skolas cilvēki izdomāja, ka mums noteikti ir jāiedzīvina campus princips, tāpēc jaunā skolas māja ir šīs pašas ielas galā, un tikt no kojām uz skolu ir tieši vienas dziesmas garš uzdevums. labums, tiesa, ir tāds, ka pusdienās var nākt mājās. tās pirmās semestra dienas vienmēr ir mazliet bardaks, visi pēc vasaras pamazām sanāk atpakaļ, viens par otru brūnāki un ar aizraujošākiem stāstiem kabatā, betbetbet. man tik ļoti patika šī vasara, es tak vēl pirms mēneša lēkāju pa Latvijas pļavām, nu labi, tieši pirms mēneša bija tas milzīgais zibens un negaiss, bija tik ļoti intensīvi un skaisti, un nākamajā dienā mēs ar mammu gājām pie friziera un dzert kafiju, un viss bija tik ļoti, ļoti skaisti. un vispār. man pie durvīm ir salīmētas visādas krutas bildītes, visādi kruti notikumi un skaistas kleitas, un tur ir visādi draugu taisīti joki un skaistas bildes, un katru reizi, kad paskatos, teiksim, uz to bildi ar sevi mežā armijas jakā blakus pēterim liepiņam, es nodomāju, ka wow, I'm that chick. un tagad es ar savām galvassāpēm iešu gulēt, gan jau ar laiku sākšu atkal rakstīt interesantāk, bet šodien es ilgi runāju ar marko un teicu, ka ir laba, stabila sajūta. pēc pagājušā pusgada, kas pagāja vienkārši miglā, ir tik labi just pamatu zem kājām. bet tagad viss, pienācis laiks vakara pasaciņai, tfu, ikvakara Kaningema devai. |