11:40 amtādos brīžos kā šis, nu, semestra noslēgums un viss pārējais, novērtēju to, cik mana skola ir maza un jauka. es nekad neesmu mācījusies tādās lielās skolās, izņemot pamatskolu, bet nekad arī nav bijis tā, kā ir šeit. ar pasniedzējiem iet uz filmu vakariem, iet dzert kafiju (turklāt viņš vēl izmaksā un tā), un vispār tās personīgās attiecības ar pasniedzējiem, nu, tas ir forši. šodien, stāvot ārā, pļāpāju ar bobu, kurš ir viens no četriem administrācijas čuvakiem, viņš man lika atskaitīties, kas man somā, bet tur tak tikai salvetes un ļoti daudz paracetamola, es no rītiem visu sametu iekšā bez lielas jēgas, un šorīt vispār 15 min pirms lekcijas sākuma vēl dejoju pie papa don't preach dvielī. tik ļoti ļoti vispār. ir jau mazliet tāda burbuļpasaule, kurā liekas, ka viss taču ir kārtībā, ka pasaulē ir tikai gudri, sakarīgi un atvērti cilvēki, kas, protams, rada lielu kultūršoku, kad tiec ārā no sava mazā burbuļa un izej lielajā, plašajā pasaulē, bet. es laikam nekad negribētu/nevarētu darboties, dzīvoties un studēt lielā skolā. man vajag citus cilvēkus apkārt, un man vajag, lai viņi ir tuvi.un vispār. ir taču semestra beigas, visi ir ārprātīgi noguruši, arjai ir drudzis, un viņa visu laiku klepo, miteklis ir pārāk lielā bardakā, lai tur varētu darboties, bet sākt tīrīt nav spēka, tāpēc sēdēšu skolā, līdz kritīšu un pabeigšu visus savus darbus. nu, vismaz daļu. vismaz kaut ko. tāpēc jāuzliek kaut kas ārprātīgi ritmisks un beznozīmīgs austiņās, pēdējā laikā esmu iemīļojusi usher dziesmu yeah, ir tieši tik traki, un bail pat skatīties, kas notiek last.fm'ā. un vēl man pirms dažām naktīm bija sapnis, kurā bija dūdiņa ar trīs krūtīm. zemapziņa, čo za fak. |
running to stand still
May 19th, 2011
02:04 pmmani besī larss fon trīrs, īpašu sajūsmu nejūtu arī par nacismu, bet visvairāk mani besī vēstures stigmas. daudz ir runāts par Vāciju un WWII ar simonu, vācu puiku, kurš dzīvo tieši man pretī, un viņš teica, ka tas viss ir šādi iegrozījies tikai tāpēc, ka Vācija ir, liekas, vienīgais piemērs vēsturē, kad viena valsts teju tik vienpersoniski ir uzņēmusies vainu par kādu lielu pasaules katastrofu, un tāpēc, protams, visi to joprojām izmanto. un tad, kad beidzot kāds saņemas tostarp skaļi paziņot, ka Izraēla ir a pain in the ass, nu, tad vairs nav labi. tāda baigā liekulība - nav jau larss arī diez ko maigs savās filmās, bet uz to visi piever acis, sak, tā tak māksla, tur jau var visu ko, gan jau viņš nemaz tā nedomā. un tad, kad izrādās, ka vispār nē, viņš arī publiski var atzīt to, ka nedomā pareizajās kategorijās, tad viņu nobano. so much for democracy, huh.nu labi, te nu skan mans aizvainotais latvieša gars, bet varu derēt, ka ja tas pats larss būtu izteicies līdzīgi par Staļinu un komunismu, nu tad tak viņu nebanotu, bet pateiktu kaut ko tādu kā how interesting. |
03:53 pmes atvainojos, ka cibu esmu pārvērtusi tādā skolas piezīmju blociņā, bet ir the final countdown un, tā kā viss ir internetos, slinkums vilkt ārā blociņu un visu pierakstīt kārtīgi tur. |
Powered by Sviesta Ciba