01:51 amatņēmu Markusam ģitāru un lielo dziesmu grāmatu, kā izrādās, nemaz neesmu visu aizmirsusi. šonedēļ esmu atstāta/atstājusies viena pa visu mitekli, varētu teikt, ka pieprasīju savu devu vientulības un izsviedu meitenes, tb, Arju un viņas draudzeni, kura ar mums dzīvos līdz decembrim, ārā, un, kā izrādās, man tiešām pietrūkst kaut kā radoša ikdienā. cik tad ilgi var apkrāsot un aprakstīt visu, kas nonāk manās rokās, vajag ķerties pie kaut kā nopietnāka. ģitāra tādā ziņā ir ļoti vilinoša. turklāt no visām tām lietām, kurām kādreiz atmetu ar roku, piemēram, dejošana un volejbols, nu, ģitāras atmešana laikam sāp visvairāk. skatoties Social Network iedomājos, ka kādā citā dzīvē es būtu brīnišķīgs datorgīks, un tāpat laikam arī kādā citā dzīvē es muzicētu nopietnāk par dziedāšanu dušā. žēl, vienvārdsakot, ka padevos. |
running to stand still
November 22nd, 2010
05:15 pmtas, ka es saprotu, ka uzvedos absurdi un spriežu pilnīgi neracionāli, nu, tas jau nemaina to, ka es tieši tā turpinu domāt. un, tā kā es pati saprotu, cik smieklīgi es domāju, ir ļoti grūti kaut kā saturēties kopā, jo jau atkal prāts saka kaut ko atšķirīgu no sirsniņas.ā, un vēl man likās noderīgi pierakstīt, ka laikam draudziņa drāma ir pārvarēta. varbūt pat pēc kāda laika mēs varēsim būt pilnīgi platoniski un varbūt pat racionāli. un vēl man liekas smieklīgi, ka par postmodernismu mēs runājam terminos, ko izmantojam arī loģikā. varbūt tas arī varētu būt galvenais iemesls, kāpēc man varētu patikt loģika. |
Powered by Sviesta Ciba