12:25 ammana mīļākā sajūta ir priekšvakars. brīdis pirms došanās kaut kur, brīdis pirms kaut kā jauna sākšanās, vienkārši brīdis pirms. it kā tajā mirklī visas nākotnes iespējas pilnīgi izklātos priekšā - skaidras un acīmredzamas, bet dzīve vienmēr ienes pati savas pārmaiņas, un viss gandrīz vienmēr izvēršas citādāk. reizēm labāk, reizēm sliktāk, un tad nu šis īsais/garais mirklis pirms ir vienīgais tīrais, skaidrais brīdis to notikumu laika nogrieznī.un, kā redzams, man pēdējā laikā (hmm, apmēram pēdējos 2 gadus) ir problēmas atrast īstos vārdus. it kā es ar akmens rokām mēģinātu saķert taureņus, kas, protams, izvēršas par katastrofu. mūžīgas vārdu medības. |
running to stand still
May 1st, 2009
10:56 ambeidzot sasmējos, retu reizi lasot delfus - izcili spilgts citātsun vispār es tagad beidzot saprotu, kāpēc man patīk ceļot vienatnē, visas šīs te savstarpējās pārprašanās un tā, un ilgās telefonsarunas, lai noskaidrotu, kurš ņems zobu pastu un kurš šampūnu. then again, iespēja ieraudzīt cilvēkus citā gaismā mani vienmēr ir fascinējusi. |
Powered by Sviesta Ciba