man arī tā ir, kad jāraksta par mūziku. un kino valoda arī laikam ir kas pavisam cits. vēl traucē tas, ka ļoti bail no novazātām klišejām.tad es parasti cenšos nedomāt par pareiziem teikumiem akadēmiskā un gudrā stilā, bet ar roku uz papīra uzrakstu visu kas iešaujas prātā. pat atsevišķus vārdus. pat ja tajā brīdī tas neliekas nekas dziļš. no tiem skricelējumiem pamazām veidojas nopietnāks teksts un vieglāk materializēt domas. kā mājas pamats, heh. nu vēl var mēģināt zīmēt vai kaut kā citādi vizualizēt. nezinu, vai tas palīdz. eh..