nav, nav Koelju. varbūt tas ir tanī atsvešinātībā no cilvēkiem... tomēr liekas, ka viņš neļauj aizbēgt no realitātes un rāda cilvēku tāds, kāds viņš ir. tikai atšķirīgu, savādāku nekā "normālie". reizēm patīk, reizēm tracina, bet vispār airaujoši lasīt. nevar nepamanīt, ka viņš ir japānis un tāpēc viņa domāšana atšķiras no tās, ko tik labi pazīstu, bet tai pat laikā liekas tik bīstami tuva.

nujā, to laikam mēdz saukt par jauniešu literatūru, es īsti nezinu, bet ne jau lubenes...