pašlaik skatos vecas franču (dažas jau redzētas agrāk) filmas absolūtā izolācijā. dažās filmās es gribētu palikt (tad kad ir nejēdzīgi, tā ir vienmēr, es varu stundu skatīties uz kādu bildi, pazust tajā un nekad neatgriezties. bet vispār dziļš, dziļš purvs. neko vairs no savas dzīves nesaprotu.vēl ir dusmas uz sevi, ka visādos sviestos iepinu cilvēkus pašai negribot. bet saku - sīkums. ai, pašlaik mācos pohujismu. jau sen gribēju iemācīties, bet nekad nav sanācis. un vēl atgūt racionālu domāšanu, lai pa īstam saprastu, cik ļoti viss ir saistīts. Man gribas prom.