vo, šito neesmu lasījusi. klusos brīvdienu vakaros lasīšu. varbūt iedvesmošos.
vispār tieši pavasaros un rudeņos man rodas kaut kāds revolucionārs noskaņojums. bet tā arī nekur neaizbraucu, lai gan mani nekas te netur atsķirībā no tevis.

ja ir plāns, tas jau nenozīmē, ka viņš burtiski jārealizē. vnk ir kaut kas pie kā pieturēties un arī sajūta, ka aizbraukšana ir neizbēgama. man savā haotiskumā vajag kaut ko reālu, citādi nekas arī nenotiek un paliek sapnis. un braucot ne gluži uz tā dullo, tāpat iespējamas visādas novirzes. tās gan nav jāplāno, jo rodas pašas no sevis. pat ļoti kārtīgiem tūristiem. es gan ar to nedomāju tevi..nenovēlu tev prognozējamu dzīvīti!

aidā!