Vakar dzēru ukraiņu šņabi, esmu ziedojis Ukrainas armijai, iespēju robežās nepērku krievu preces (Kijevā pavisam viegli, to gandrīz nav).
vispār, atbraucu uz Rīgu un pirmajā dienā ieraudzīju jau mudaku ar rossija cepurīti. Cik žēl, ka tie pārsvarā ir bezsmadzeņu muskuļu čupas, a tā vien mēle niez pateikt, ka Ļvovā, piemēram, ar to cepurīti vesels desmit metrus pat nenoietu.
nezinu, domāt labas domas. Reāli jau nu nevienu braukt šaut pavisam negribas. Dīvana karš infolaukā arī ir šķebinošs.