Man šķiet, ka "neattiecināšana uz sevi" varētu būt saistīta ar to, kā mēs bieži vien veicam izvēles. Proti, es šaubos, vai mūsu pasaules uzskati ir balstīti tikai argumentos vai arī sastapšanās ar loģisku ķēdīti mūs uzreiz pārliecina un liek pieņemt noteiktus secinājumus, to radītās sekas. (To viegli var redzēt neticīgo vs ticīgo diskusijās. + antropologi ir diezgan daudz aprakstījuši uzskatu pielāgošanas fenomenu, kas notiek tajos gadījumos, kad evidences ir uzskatāmi pret viņu pieņēmumiem)

Turklāt homeopātijas u.tml. pieņemšana balstās plašākā fenomenā, kas ir saistīts ar nūeidža pasaules ainu - sākot no "jogas" vingrošanām līdz pat citām t.s. garīgām praksēm. Tas varētu būt iemesls, kā jau tika te pieminēts, ka noteiktu pārspriedumi nesasniegs savu mērķauditoriju.

(Reply to this) (Thread)

Pirmajā rindkopā teiktajam noteikti piekrītu. Precizēšu tikai, ka ar neattiecināšanu domāju arī vispār attiecīgo raksta argumentu ignorēšanu: retais vispār kaut ko iebilst pret to, ka "personīgais piemērs nevar kalpot kā uzskatāms arguments", lielākā daļa vienkārši uzreiz sauc tieši tādus nederīgus piemērus.

Otrajai rindkopai piekrītu daļēji, jo daļa cilvēku vienkārši nav informēti par to, ka homeopātija u.tml. metodes nav parastās biomedicīnas prakses, kā homeopātijas līdzekļi tiek gatavoti un kā tie it kā darbojas, kādi ir pētījumu rezultāti (un kā vispār notiek medikamentu testēšana) utt. Protams, gadījumos, kad visam pamatā nūeidžiskas pārliecības, ar argumentiem un informāciju kaut ko panākt var būt grūti.

(Reply to this) (Parent)