skriceļi

15.3.06 00:58 - Div` dūjiņas gaisā skrēja

Div` dūjiņas skrēja,
Abas skrēja dūdodamas.
Ai, ai, aijaujā,
Abas skrēja dūdodam`s.

Div` bāliņi karā jāja,
Abi jāja domādam\\\'.

Vai būs jāti, vai nejāti,
Vai palikti sētiņā.

Kur palika mans bāliņis,
Karodziņa nesējiņš?

Tur palika jājējiņis
Uz tām leišu robežām.

Tur staigāja Dieva dēli,
Dvēselītes lasīdam`.

Atraduši dvēselīti,
Tina baltā villainē.

Ienes klusā paēnāi,
Guldin Dieva šūpulī.

Liek eņģeli šūpotāju,
Tas dziedāja aijādams:

Aijā, mīļā dvēselīte,
Karā kauta, nemirus`.

• 2 raksta
• ir doma

8.3.06 23:04 - ūdens vasarā

mēness gaismā tik tumšā zāle vēl vairāk vilināja. vēlā rasa ik pa brīdim atpīdēja kā izbirušas sudraba actiņas. visapkārt gaisā bij sajūtama vasaras samarža. kājas jau bij palikušas viegli nejūtīgas no vēsās rasas. taču zāle joprojām šķita maigāka par jebko, pa kuru reiz bij gājušas pēdas. vsapkārt jau sisināja sienāži un aiz koku galotnēm varēja saradzēt miglu, kas cēlās no tuvējā ezera. tieši tur veda tavs cēļš. ik pa brīdiem ķermenis iepeldēja vēsākās gaisa masās. aizverot acis verāja iedomāties, ka ieej kādā mākonī, kas tevi apņem no visām pusēm un uzpūš savu dvašu. soli pa solim jau biji piegājis pie tumšajiem kokiem aiz kuriem tad kūpēja ezers. tas viss radīja tik ideālu ainavu. tikās, ka ja paradīžē kādreiz ir anakts, tad tā noteikti izskatītos šāda. tik nepieradināta, pirmatnēja, gracioza un mistiska. un tieši tas mistiskākais tevi vilināja. kaut uz mirkli apstājies tomēr turpināji iet tālāk. iet tuvāk ezeram. viss apkārtējais gaiss bij kļuvis citādāks, nekā uz pļavas no kuras nāci. pat zāle bij citādāka. piegāji tuvu tuvu ezaram, lai izgaršotu kūpošo ezeru, lai mēģinātu to izjust, kaut nedaudz. apsēžos pie paša ūdens. aizveru acis ieklausos kā ūdens viegli un nebeidzami skalojas pret krastu. es eiklausos. es sajūtu. es kļūstu par šiem vieglajiem vilnīšiem, šo vieglo čaloņu. lēni pieceļos. pēkšņi viss ķermenis sajūt nebijušu spēku. ūdens spēku. speru soli. ūdens ir silts. soli pa solim un tas jau sāk apņemt manu visu ķermeni. drīz jau kājas atraujas no zemes un ļaujies ūdens spēkam sevi nest. ar katru mirkli tu sajūties arvien vairāk piederīgs ūdenim. jo tu jau esi ūdens. tava dvēlele pieder ūdenim. vairs jau tu nepeldi. tava miesa guļ ezera dibenā. bet gars, garu nu sveic ūdens pavēlnieki un dievi.

• 4 raksta
• ir doma

7.3.06 23:22 - par bildēm

Sēžu un domāju par fotogrāfijām un digitālajiem. kas ar tādām ierīcēm ir labāks, pēc iespējas perfektāk uzņemts kadrs, kuram nevajag, vai vajag ļoooti minimālu pieskārienu ar fotošopu(vai kādu analogu programmu). vai arī tāda pavirši uzņemta bilde, kuras defektus var noslēpt ar diezgan lielu daudzumu efektu un citādu pārveidojumu, izmantojot attiecīgo programmatūru. zini tā sarežģīti teitks, bet nu kas tad galu galā ir labāks?

• 2 raksta
• ir doma

5.3.06 22:54

Lēnā angļu mierā piecēlos, atvēru somu un tajā ieliku savu nošu grāmtu, uzvilku jaciņu. spēru jau pirmos soļus, taču tad ievēroju viņu. Steigas un laika sagūstīta. spirinājās kā tikko no ūdens izvilkta zivtele. taču bij lietas, kas jāizdara. neatsvabināju viņu vēl no tās mokām, bet tikai paspīdzināju vēl nedaudz. jau kavē 4 minūtes! pasarg dievs, vai tad 4 minūtes Sirdsdēstiem ir mūžība. dažreiz nenoliedzmi jā taču šis nebij īstais gadījums. steidzīgi ritot lejā pa kapnēm izklāstīju sauvs pēdējo dienu notikums, tācu viņējos gan nesagaidīju. 4 stāviir par maz tādām lietām. likās tāda lietišķa intervija ar kādu žurnālisti no laikraksta. uz brīdi arī mani pārņēma neliela pāatrinājuma garša. taču tumsa un sniegbaltie celiņi, sasaldēja to mazo lapiņu, kas jau spraucās ārā no zemes. kopā ar citu devos mājās. vēsā angļu mierā.
neliels veltījums viņai - chi

• 4 raksta
• ir doma

4.3.06 00:24 - [pārrakstīts]

šodien ieskricelēju blociņā ko. tas no Vācu valodas stundas.

Vienkāršs mēģinājums. tur, parasti skaļajā zālē, kur sarunas neizīkst. Nostājas cilvēki ar lietussargiem rokās. A`capella dziedājumā tiek pasniegta jauka dziesma par pavasara tematiku. tik tiešām ielēja manā sirdī apvasara lietu. sniegs izkusa, koki un puķes uzplauka, saulīte uz brīdi aizgriežas, lai lietus aiskalotu pēdējās pelēcības atliekas, kas kā veļi klīst un rēgojas. likās jau ka tas atnesīs spēkus un degsmi uzziedēt plašajām pļavām visdažādākajos toņos un smaržās. Gan jau nāks laiks un pavasars klauvēs pie Cibiņu rastāmdurvīm. tagad lēni notek un pašā lejā piesalst kārtējā pilīte manai ziemas lāstekai.

• 4 raksta
• ir doma

28.2.06 23:23

Rīt viens no punktiem. Eksāmens CSDD teorijā. nu jābūt jau uz vietas tur 8.00 tā kā pašā rīta agrumā! nu jānoliek ir!

• 6 raksta
• ir doma

23.2.06 21:19

mana rakstisanas pamat problema joprojam ir ta kad istaja bridi nav nekas uz ka uzrakstit domu vai stastu. reiz jau par so problemu runaju, ari risinajums bija, tacu ilgstosu rezultatu nebija. pat tagad updeitojos no mobila.

• 4 raksta
• ir doma

23.2.06 17:44 - ar smaidu

šodien tā labi esmu mājās atpūties. stundu maz. tāpēc tā. žēl ka tik laiks tā stulbi samaitājies, ne šis ne tas. gribēju hokeju paspēlēt, bet nu nesanāk. vakar biju Galereijā istaba. ļoti jauki. man patika. turpmāk būs viens no tiem veikaliem, kas no teikti jāapmeklē. ir idejas. tās vēl tik jāapdomā.

• 2 raksta
• ir doma

21.2.06 08:35 - fight

viss es laikam sākšu ar viņu cīnīties. šodien pirmais skolis. 1/2 dropes kaut arī sen sen bij tikai 1/4 jādzer, nu labi rīt būs 1/4 šodien 1/2. tad nu gaidam rezultus. saku viņam - I control you not you control me!

• 8 raksta
• ir doma

20.2.06 23:06 - pārdomas zibsnis

atvainojos visiem tiem cibiņiem, kuri tagad nevar lasīt manus labākos vēl neizdomātos ierakstus. var jau visu norakstīt uz visādām tur laika problēmām. taču neliegšos, pārāk ietekmējos no visādās drazas + vēl laika trūkums. centīšos laboties, jo drīz paliks tikai mācības un būs pagājies viens varen aizpildīts, pat pārbāzts posms. taču varbūt tomēr es tās labākās domas palaižu vaļā nepierakstījis. tātad vajag diktafonu. domā tas līdzēs? nu nezinu gan. varbūt tomēr arī esmu pārāk sācis kontrolēt ko rakstu no savām izjūtām te un ko paturu sevī. grūti pierakstīt. nevaru atrast vārdus savām izjūtām, taču citu gan varu. man patīk domāt un gudri spriedelēt pie sevis angļu valodā, jo, redz, tā esot foršāk. vēl varbūt vēl piesviedīšu mazu gabaliņo no lielās svētku kūkas. pēdējās dienās mani vajā tāds sindroms, kāds bij golumam un Mr. Green no Revolver. viss saistīts ar to lielāko ienaidnieku, kurš slēpjas tajā vietā, kurā nekad neiedomāsies palūkoties(Jūlijs Cēzars).

• 9 raksta
• ir doma

18.2.06 21:57 - miers

nu ir klusums uz īsu brīdi gan, bet ir. vairāk neviena nav. viss kaut cik laimīgi beidzies. žetonnieks garām. sauļuks aizbrauca mājās. tagad mētājos apkārt un nevar atrast ne savu vietu ne arī saprast ko tagad gribu. laikam jāet gulēt. laikam

• 5 raksta
• ir doma

16.2.06 17:45

žetonvakara lielais murs ir tuvu pašai kulminācijai

• 8 raksta
• ir doma

15.2.06 01:44

kaut kā jūtos šodien aizmirsts. darbi pārpārēm, bet neiet nemaz uz priekšu, taču to ko nevajadzētu darīt, to tik nemitīgi darbina. kauns un nožēla par sevi.

• 2 raksta
• ir doma

13.2.06 08:10

Kavēju, atcerējos pavisam svarīgu lietu un atkal jau kavēju! nu bet galvenais vēsu prātu!

• 4 raksta
• ir doma

12.2.06 23:00

pāršķirdama grāmatas lapaspusi, meitene nemanāmi pavērsa skatienu tieši pretī saulei. viņa gulēja pie baseina, kurā bij zils un dzidrs ūdens. tā vilnīši katrs kā mazs spogulītis atpīdēja saulē. vējš tajā dienā nebija spēcīgs, tāds mērens dienvidaustrums. koki un lapas labprātīgi tā varā šūpojās, atgādinādami ik uz soļa, ka pasaule šajā brīdī varētu arī apstāties. kaut kur tālumā bij dzirdams tāds troksnis. tās it kā tuvojās. meitene jau bij sākusi tam pievērst uzmanību un lasīšanas ritms bij izjaukts, skatiens pat izleca ārā no lasītās rindiņas.

• ir doma

11.2.06 14:26

šodien čakli darbojos kā tāds rūķītis. liekas, ka ārā ir atkusnis.

• ir doma

10.2.06 23:58 - krīt acis ciet

Svaigs kā tikko plaukusi pavasara lapa. un pat dažbrīd lido. pēc ilgās prombūtnes mans PC ir atgiezies ar jaunu un tīru Oknas OS. līksmojam. pagaidām vakars paiet meklējot un liekot iekšā visādas derīgās progas arī Adobe After Effects 6.5, kuras instalēšana no CD bij piedzīvojums, kurš beidzās slikti ar pirmo uzkāršanos, tālāku neiešanu. kura rezultātā nācās atkal lietot DC++. un vispār beigās jau palaidu visu, bet nu tagad daži experimenti un tad bed!

• 1 raksta
• ir doma

5.2.06 11:06

tas notiek nejauši. pats jau tonegribēju. bet nu tagad esmu pavisam slims. un ko nu man darīt, ka tik dadz darbi nākošajā nedēļā gaida? pirmkārt, jau valsts eksis CSN teorijā. otrkārt, jāizspēlē hokeja čempionāts. treškārt, mācībās arī nelels pressings. no otras puses, noderētu tāds pārbagātais miegs, būtu laiks arī savest PC nedaduz kārtībā. ai nu bļeģ nepatīk man šitādi koki, kam abos galos labums stāv. jātaisa sev 10 dažādas zāles, jādzer daudz tēja, un pavirsu klausīšos TIKAI klasisko mūziku! tātad kādi ieteikumi?

• 12 raksta
• ir doma

3.2.06 07:59

Atkal ziema. Pasaule taču ir lieliska!

• 8 raksta
• ir doma

1.2.06 22:52 - šoferītis

vīrs ap gadiem 50. ilgus gadus strādāja par šoferi. savulaik bij izbraukājies dažnedažādus reģionus, varētu teikt, ka visus PSRS ceļus zināja kā savu piemājas braucamo ceļu. tiešām katrs matiņš kuplajā, rūpīgi koptajā bārdā bij kāds piedzīvojums un stāsta pavediens. kā jauns stopētājs reiz stāvēju un svīdu karstajā vasaras dienā ceļmalā. mašīnas brauca reti un biju patvēries kāda ceļmalas koka ēnā. redzu tuvojas mašīna, pielecu kājās un izmisīgi pacēlu roku. veiksme, mašīna samazina ātrumu. tāds nedaudz norūsējis vecais "Golfiņš". atveru durvis, tāds nedaudz vienaldzīgs un vēs skatiens no vadītāja puses. jautāju pavedīsiet kādu gabaliņu. sākumā sabījos, jo nu izskats bij klišejisks. lielas melnas saules brilles, bārda, aprūsējusi mašīna, sazin kas pa ceļiem tagad braukā. taču tikllīdz onkulis iesmējās tā viss bij skaidrs - ne jau šajā gadījumā! vārdu pa vārdam un saruna jau ritēja kā no kalna ripināts dzijas kamols. kā jau labs vērotājs ievāroju, kā šoferis ļoti bieži, pat pārmērīgi bieži ieskatās labajā atpakaļ skata spogulī. arī stāsti, ko tik aizrautīgi klausījos, bij par piedzīvojumiem senajās, labajās dienās. tagad viss gan esot citādāk, grūtāk. arī daba gaitas beigušās. lai nu kā taču bij jautrs braucies, daudz iespiedās atmiņā. visvairāk gan jau skatiens. bieži iesrēga atpakļskata spogulī, jo kam viņam ceļu priekšā, ka tas jau sen aiz muguras. atlicis vairs tikai piebraucamais ceļš.

• 2 raksta
• ir doma