pārdomas zibsnis
atvainojos visiem tiem cibiņiem, kuri tagad nevar lasīt manus labākos vēl neizdomātos ierakstus. var jau visu norakstīt uz visādām tur laika problēmām. taču neliegšos, pārāk ietekmējos no visādās drazas + vēl laika trūkums. centīšos laboties, jo drīz paliks tikai mācības un būs pagājies viens varen aizpildīts, pat pārbāzts posms. taču varbūt tomēr es tās labākās domas palaižu vaļā nepierakstījis. tātad vajag diktafonu. domā tas līdzēs? nu nezinu gan. varbūt tomēr arī esmu pārāk sācis kontrolēt ko rakstu no savām izjūtām te un ko paturu sevī. grūti pierakstīt. nevaru atrast vārdus savām izjūtām, taču citu gan varu. man patīk domāt un gudri spriedelēt pie sevis angļu valodā, jo, redz, tā esot foršāk. vēl varbūt vēl piesviedīšu mazu gabaliņo no lielās svētku kūkas. pēdējās dienās mani vajā tāds sindroms, kāds bij golumam un Mr. Green no Revolver. viss saistīts ar to lielāko ienaidnieku, kurš slēpjas tajā vietā, kurā nekad neiedomāsies palūkoties(Jūlijs Cēzars).