skriceļi

31.1.06 23:14 - žļurb

žļurb, žlūrb. zem samērā nonēsatajiem apaviem sļarkstījās ūdens. atkusnī bieži gadās iekāpt peļķē. jo, redz, izkusušajam ūdenim nav kur palikt un tas vinkārši krājas virs ledus un piebristās sniega kārtas. tad nu ar viegleim lēcieniem viņš lēca no viena nosacīti sausā pleķīša uz otru. taču visai iecērojamā sūce apavos nebij pārspējama. laida iekšā ūdeni un, ziniet, ja tāda veida apavi būtu kaut cik pielīdzināmi kuģim, tad visas žurkas jau sen būtu projām. tik tiešām, kājas slapjas un tur neko nevar darīt. atliek vien ātāk steigties mājās. kamēr vēl jāmin atkusušais afalts tikām jau labi un tik pat kā nevar manīt nekādas sūces. tāču nogrižoties uz finiša posmu, kas sanāk uz tāda sānceļa bez asfaltbetona seguma tad tik sākas īstā cīņa. tur cīnās tādi spēki kā: veikība manevrēt pa sausākajām vietām, apejot lokālos ledus okeānus, un ūdens, kurš kā nemazināms spēks centīsies samērcēt tavas pēdas tā krietni. uz ceļa sakaisīto granti varēs jau drīzumā spaiņiem grābt. nav jau grūti uzminēt, ka ūdeni nav iespējams uzveikt. kājas ir slapjas. tos novelkot nost, zeķes var vienkārši izgriezt un izveidot nelielu peļķīti siltajā istabā. diez ko lai rīt dara, kā lai atkal nepārnķ mājās slapjām kājām? ui, bet galvenais, kā lai līdz skolai tiek ar sausām, jo visu dienu pavadīt tādos noslīkušos kuģos ir tīrākā pašnāvība noslīcinoties!

• 4 raksta
• ir doma

30.1.06 23:17 - viņa dažas haotiskās domas

viņš nu pat atgriezās no lieliskām brīvdienām. tās nebija garas un arī aktīviem piedzīvojumiem bagātas ne, taču tās tiešām bij labas brīvdienas. tādas pēc kurām vēl ilgi tāpat bez iemesla turās smaids sejā un ir labs prāts. domas nu ir pozitīvākas, jo daudzajām pašizdomātajām hipotēzēm ir apstiprinājumi un pierādījumi, kurus labprātīgi viņam patīk kārot dažnedāžādās kārībās un pārskatīt, pārdomāt, pārcilāt. tagad viņam tik ļoti pietrūkst to smieklu un smaidu, acu skatienu, pieskārienu. vispār drīz jau būs gads un joprojām ir tas taurenīšu sidroms. un nu viņš nezin, kā, lai mēģina raksturot un pierādīt ko tādu. padomāsim.

• 10 raksta
• ir doma

29.1.06 22:52

šonedēļ uz beigām tāds neliels slinkums ierāvis mani akacī. bet nu es solos izpeldēt arā no tā. sāksim jau ar to, ka tagad atteikšos no PC un ieiešu dušā, lai var labi izgulēties un ātri ieiet gulēt!

• 1 raksta
• ir doma

26.1.06 11:32

ejot pa skolu, redzu, ka visi pretimnakosie blenz uz mani. vainigas pumpainas brilles. noslauku tas, tagad atkal peleks

• 3 raksta
• ir doma

25.1.06 19:31

Cilvēks bez sapņiem un mērķiem. šķietami nekas no tagad pieejamā nespēj sniegt to ko vajadzētu. dodiem kādu mērķi, kaut ko kā dēļ būtu vēts cīnīties.

• 8 raksta
• ir doma

23.1.06 23:07

šodien bij lieliska hokeja spēle. tik laba. tik salda bijuzvaras garša. jo kā nu ne pēdējā trešdaļā atspēlēties no 5:1 uz 5:6 ir ko vērts!
bet tās sajūtas, kad tu iesit tos tik ļoti vajadžigos vārtus ir tik neaprakstāma. kaut rokas iet pa gaisu un skatītāji bļauj. smaids līdz ausīm un tāda sajūta, ko grūti aprakstīt!

• 5 raksta
• ir doma

22.1.06 12:17 - skrējiens prom

stindzinoša elpa aizrāva viņa soli. kāju pirksti tam bij atsaluši un viņš sajuta tikai kā asās zeķes rīvējas gar pēdām. roku pirksti savilkti ciešā dūrītē, jo pirkstaiņos ellīgi sala. lai sasildītos viņš skrēja. kājas slīdēja pa apledojušo ceļu, kas bij tik pat kā slidotava, kas kaisīta ar granti. no aukstā laika iesnas pildīja viņa degunu. kad puņķu bij pārāk daudz ar spēcīgu elpas izpūtienu viņš tās tā rupji izpūta ārā. tikumus viņš zināja, taču labrāt mēdza sajusties tā kā skarbs vecis, taču nu vairs tas pat prātā nebij. bet skrienot deguns jau sen bij pilns. apstāties nevarēja. ceļš veda lejup un skriet pa slideno ceļu bij viegli. ik pa brīdim iestapinot slīdēšanu, lai atpūtinātu kājas. vai viņš no kaut kā bēga? jā, taču no sava prāta iedomām jau neaizbēgsi, tās tevi vajās jebkur. kalns beidzās. ieraudzījis šauru taciņu sāņus viņš nogriezās no lielā ceļa. sākumā taciņa likās iemīta un nesen brizta, taču jo dziļāk mežā tā veda, jo vājākas kļuva tās pēdas kam tik ļoti uzticīgi bij sekots līdz šim. viņš apstājās. stindzinoša elpa airāva viņa soli. viņš saprata, ka viss, tālāk vairs nevarēs. viņš pats bij ieskrējis slazdā. skarbais vējš iepūta tam sejā meža gaisu. viņš to ievilka dziļi plaušās, sajusdams kā ķermenī ielaužas aukstums. viņa seja no mokās sašķobījušas nomainījas uz apslābušu un mierīgu. kājas kļuva ļenganas un viņa ceļi iekrita sniegā. rokas apņēma blakus esošo koku, kas bij tieši tik rens, lai ar abām rokām varētu to apķert. rokas iekrampējās viena otrā. taču ilgi tās nenoturēja pārējo ķermeni, kas lēni slīdēja arvien zemāk un zemāk. kaut pārsalušie pirksti stingri turējās, satvēriens attaisījās un viņš iekrita sniegā. turpat blauks kokam.

• 12 raksta
• ir doma

20.1.06 00:44

nejūtos forši. klausos kā daži čatojas ar ārzemniekiem, atklāti izrādu savu vienaldzību un pat varbūt arī nepatiku pret to. tāds otrā plāna lomā iejūtos. pat nē vabūt astotā plāna. nu neesmu es greizsirdīgs, taču brīžiem liekas, ka tā tik kaut kur eksistēju. vai tas ir slikti, ja gribas kādu apliecinājumu par to, kas tu esi? vismaz toties publicēju savas bildes no hokeja spēles. sapratu, ka ar tādām mazām kamerām nav diez ko viegli labi safotogrāfēt hokeja spēli, bet nu paskatīties var, vēlama būtu kritika un ieteikumi. bildes UPD. jā un es izbesījos ar to debīlo linka sūdu, ka tagad labāk ar mani nevienam nerunāt!

• 9 raksta
• ir doma

19.1.06 23:13

kaitinošas iesnas. rīt agri celšos, bet nekur neiešu, tā teikt, paņemam brīvdienu! lasīšu grāmatas, pildīšu CSN, varbūt aiziešu kaut ko padarīt klases labā. bet tas jau tā tikai varbūt un aiz gara laika.

• 1 raksta
• ir doma

18.1.06 07:45

Par brīnumu tas pūšamai kalam palīdzēja. šorīt pat nesāp un balss nezūd un visi sliktiktie simptomi pazuduši. tikai iesnas pavairojušās. nekas, papūtīsim tur ko citu un būs labi. tas priecē no rīta.

• 2 raksta
• ir doma

16.1.06 21:10 - atklāsemes par sevi

man nepatīk mana pašreizējā dzīve. tā gluži vienkārši nav tāda kādu es varētu un būtu spējīgs sev izveidot. jā, var jau būt, ka tas tā liekas tikai šobrīd, bet nu esmu gatavs mēģināt. nnegribu es tagad tik daudz varbūt mācīties. negribu mācīties to, kas man nebūs vajadzīgs un šķiet neinteresants. un jā, pagaidām esmu sapratis, ka esmu kļuvis par samērā nelielu, bet varbūt tomēr leilu, sava datora vergu. pats saprotu, ka vajadzētu to nest prom no savas istabas. bet tad nāk, domas par atsvešināšanos no savas jaukās, kura dzīvo tik tālu un ar kuru es varu runāt stundām ilgi caur skype. un vēl mūzika. cibu varētu kaut kā pieciest, jo tagad taču mobīlajā pārvietojoties pa pasauli varu lasīt(ha ha). tiešām varbūt esmu atradis to vājo posmu sevī, un tā ir šī iekārta, šis dators. bet pagaidām, joprojām mēģinu no viņa atsvešināties, kas ir pagaidām grūti, jo tik viegli ir piesēsties un bezjēdzīgi skatīties tās 6 lapas uz riņķi. neciešu. neciešu, ka dažbrīd liekos sev tik garā vājšs un vēl meloju sev, teikdams sev, ka tā nav. nu dien iesist sev sejā pliķi. sāksim ar to, ka patstāvīgi jātur monitors izslēgts. pirmais solis uz atsvabināšanos, jo nebūšu es neviena vergs, kur nu vēl tādas stulbas kastes dēļ, lai arī cik vispalīdzoša un varena tā. lietosim uzmanīgi un nešķiedīsim lieki laiku! tātad ķeramies pie viena svarīga notikuma. tas ir Matemātikas uzdevumiem, kuri man škīet, ka man bij uzdoti ļoti daudz. Jā, patiešām, vesela kaudze. varbūt šodien ieiesim laicīgāk gulēt un rīt ar svaigu galvu pieķersim kādu daļu, laitagad vakarā mums vieglāk, jā. tik tiešām. darīsim tā. my, my precious! varbūt tāpēc piedodiet, ja esmu ass dažbrīd peret kādu. tie ir tie smagākie brīži. piedodiet un vēl es tik tiešām priecājos par dažām lietām(un netikai lietas), kuras patiešām mīlu un dievinu, tomēr pagaidām ir smaga krēsla un līdz dienai vēl tālu.

• 8 raksta
• ir doma

15.1.06 23:59

tad nu apdeitoties varésu ari mobìlàk

• 4 raksta
• ir doma

15.1.06 23:46 - wii

yeey es to izdarīju. es pieslēdzu savam tālrunim GPRS un tagad arī skolā, garlaicīgākajās stundās varēšu lasīt jaunākos cibiņu ierakstus. ja vien viņi būtu cītīgāki. njā pats jau ar neesmu čaklais. bet tomēr prieks!

• 2 raksta
• ir doma

15.1.06 23:14 - neveiklā pastaiga

aizcērtas vāriņi. at tādu nelielu bukšķi. pa labi vai pa kreisi. labi pa kreisi. tāda sasteigta gaita sākumā. caur appavu plāno zoli var sajust katru ceļa nelīdzenumu. īpaši tagad, kad ledus klāj visu ielu, tas vļe no nesenā atuksnīša palicis, bet tagad. tagad sals kniebj ausīs un degunā. soli pa solim jau kāds gabaliņš prom no mājām. tomēr joprojām viegli staigāt. svaigais gaiss kaut paīkams tomēr izraisa iesnu sindromu aukstā laikā. noslauku tekošo degunu uz cimda rādītāj pirkstu un tad noberžu ar otru roku, lai nepiesalst. nolaizu savas lūpas. ui, jāsasmērē taču ar higēnisko lūpkrāsu. soļoju tālāk. vientuļi jau ir pastaigāties vienam. pārdomāt daudz ko var, arī domas ģenerējas labāk nekā siltā telpā, kur temperatūra piemeklētā tāda, lai nāktu miegs. jā, tāda neliela migla, kuru sajūt ar savu seju, tādi sīki mitri pilieniņi gaisā lido. tie aplīp ap visām sīkajām daļiņām un rada to trauslo un skaisto sarmu. man nepaīk tā orandžā gaisma no laternām. varbūt agrāk šķita kas skaists, bet tagad nesmuks tonis. staigāju tādu lielu apli. ar cimdu pieskaros apsalušajam vāriņu rokturim, to pagriežu un vārtiņi atveras, kā gaidījuši mani.

• 4 raksta
• ir doma

14.1.06 23:57

Rīt es gan mācīšos. visu dienu. Skola + CSN! tad nu gan būs jautri :|

• 8 raksta
• ir doma

13.1.06 15:59

Sniegs kūst, bet hokeja čempi tik un tā rīko un tas būs. cerēsim uz to labvēlīgo laiku un ka uznāks sals. gaidam!

• 3 raksta
• ir doma

11.1.06 23:28

ļoti vēlu atjēdzos. taču Algebras mājasdarbs. labi, ka vispār ielūkojos kladē. labi, ka faktoriāli ir samērā vielgla lieta. bat varbūt tā navajadzēja sacīt, visādas māņticības var sanāk. tagad tik jāizlasa apr variācijām un parmutācijām, bet tā jau tāda tualetes literaūra.

šodien nokārdtoju daļu kursa teorētisko eksāmenu. vēl tikai pirmdien jāuzraksta ar 2 kļūdām tie 66 jautājumi un es tieku uz CSDD teorētisko eksāmenu. ļoti labs cerības stariņš. smaids vakarā. tad nu drīzumā tā tiesību dabūšana beigsies un atkal būs vairāk laika rakstīšanai!

• 5 raksta
• ir doma

11.1.06 01:20 - sasmērējamies

nu jau vairs ne tikaino rītiem. arī pa dienu un vakaros. tagad iesmērējos ar Omītes labo smērīti "Zvaigznīte". zinu, ka palīdz, zinu. iesmērēju kaklu, pēdas. apviju garo tušzaļo šalli un uzvilku tautiskās baltās vilnas zeķītes un došos gulēt. rīt tač jau redzēs kāda iedarbība. pagaidām jau ļoti jūtama! arlabunakt

• 4 raksta
• ir doma

10.1.06 23:54

Skolā bez ātriem jokiem neiztik. tad nu šodienas bests.
A: es jau 3 nedēļu mokos ar klepu un nevaru tik vaļā!
B: njā, kaut man būtu tāds gribasspēks!
heh un tas tika sagaidīts no cilvēka, kas parasti nav tas aktīvākais sarunās. īstajā brīdī īstie vārdi!

• ir doma

9.1.06 22:42 - miedziņš nāk

Jauši vai nejauši, bet uzlikās man šovakar Frenkijs(Frank Sinatra). tāda īpaša vakara mūzika, kam vajadzīgs atsevišķs plautiņš, gluži kā Sigur Ross. tādas īpašas sajūtas, tā tāda pilsētas mūzika, kad šķiet, šo vajag vakarā, kad skatotes ārā pa logu, pašā lielpilsētas centrā, vērot dzīvību lejā. taču tev laiks ir cits, tavs mierīgāks un rāmāks. tik pat lēns un neuzkrītošs kā basa pieskāriens dziesmā. bet nejau tādam brīdim kā tagad, bet aizveram acis un iedomājamies. tik uz sekundi, viegli atlaižamies gultā. neraizējies atnāks kāds, kurš apsegs aizmigušo.

• 7 raksta
• ir doma