7.1.06 22:14 - gvelziens
Joks. nu forši. pavisam sit sejā. pliķis? varētu būt. ak, tad tāds prikoliņš? nu nē! es tagad tēlošu, ka nedusmojos! šodien uzliekam šokētā cilvēka masku, bet patiesībā burbuļojošs katls, tā kā šodien labāk nevārda. no lielās veļas mazgāžanas kampaņas sēžu bez zeķēm un caurākajās biksēs ever. salst kājas. ak, un galava r vēs parāda apr savu īpašo eksistenci ar foršu spiedieniņu pakausī. nu ej tāc pēc villenēm. nu jā laikam tā darīšu. gribētu ko apreibinošu, jo zinu, rīt jau vis atkal čiki būs, bet tagad ko? vajag novilt laiku. sāksim reibinošos kursu ar The Doors!
7.1.06 21:49
izsviests no laivas? mēreni jā. un kāpēc neviens no tiem cilvēkiem ar kuriem gribu parunāt, ar mani nerunā? neatrodu vietu sev šovakar. nu un tagad ceļās gaismā visi neizdarītie darbi, kā tādi miroņi no kapa ceļas!
7.1.06 21:25
Sirds sitas straujāt. nē es to negribu redzēt. nerādi. bat pagaidi. tikai ar vienu actiņu, caur pirkstiem. satraukuma brīdis. es ieraugu. lēnām apsēžos. atmiņā skrien tavi gaišie mati. heh atceris, kā skūpstoties, tos bužināju? jā, tas bij tiešām jauki. bet nu taču tik tumši. kāpēc tu esi tik tālu. tikai bildē tevi varu vērot. es gribu tiem pieskarties. pagaidi, ļauj atiet no nelielā šoka. nu jau kaut kā mierīgāk. bet nudien, es nezinu vai ir labāk, vai sliktāk. es nesaprotu, ļauj aprast. parunājam par ko citu, lūdzu.
6.1.06 23:45 - bet tomēr?!
jauks vakars vienatnē, taču ar ierastajām čalām caur PC. bet visu vēl labāku padara Jane Birkin sen neklausītā mūzika. baigu beigās nemaz tik slikti nav!
5.1.06 23:11 - beigās
runāju ar savu (seko mīļvārdiņš, kuru izteikt būtu pārāk nevajadzīgi) spēlēju ģitāru. dažas dziesmas tik tuvas jau, ka ar aizvērtām acēm un visu sirdi spēlē. galavassāpes nav mitējušas, tiaki apēlējot tās pagaist un nejūtu vairs tās nemaz. šodien gan nemaz nemēģināju vilkt līdzi vokālu. labāk nē, kāda tad vaina instrumentālajam? drīz taisīšos gulēt, vēl tikai pāris reizītes iziešu CSN eksāmenu, tīri simboliski! ui, rīt 14 braukšanas lesson. aidā sniegotā Jelgava es jau nāku!
5.1.06 23:05 - vidū
atnācu mājās un sāka sāpēt nedaudz galva. satiasīju savu mīļāko tēju - piparmētru. pats gatavoju ziemai tādu, pats plūcu dārzā, žāvēju, pats tagad dzeru. uz slēdu vienā no retajām reizēm TV un skat kas tur iet - 100g kultūras. un tieši raidījums apr Hercu Franku. latviešu dokumentālā kino klasiķi. noskatījos filmu zirgspēks. un sapratu, ka lūk šī lieta man vēl ir par lielu. nu neesmu es izaudzis vēl. pagaidām tikai otrā tāda filma. pirmā bij Federiko Felini "La Dolce Vita". var jau būt, ka tas bij tikai valodas dēļ, jo filma bij itāļu valodā, bet subtitri tad bij angliski, muļķīt. piekrītu, tad jau atliek tikai dživot. zinu, ka pienāks reiz diena, kad skatīšos šo filmu ar pavisam citām pārdomām. nu gluži kā tas bija ar pāris citām filmām iepriekš. visam savs laiks dzīvē
5.1.06 22:54 - sākumā
šodien tīri jauki izspēlējos to veco labo hekeju. njā pēc gada nespēlēšanas sakarā ar veselības un laika traucējumiem. sakumā likās pavisam čābīgi, pēdas sāp, pagriezienos neveikls, ar ripu kā ar sūdu, ka tik citam atdot. bij tizli, bet nu uz beigām jau bij tīro labi. sapratu, ka nu mana sliktā redze atspēlējas man. ja līdz šim man tas īpaši netraucēja, tad tagad gan. ar brillēm nevar spēlēt. svīst ciet, bail, ka saplīsīs, bet bez atkal sūdīgi. ripu ta neredz. saspēlēju ar veterāniem. njā noslidot ta var, par ripu cīnīties var, pat iemest var, bet nu tehnika, vecīt, tehnika. kā vienā filmā reiz teica "only way you can get smarter is by playing a smarter opponent!"
5.1.06 00:20 - kāda vēl tur lōģika
saruna.
A: labi es eju tagad gulēt! rīt ļoti agri jāceļas!
B: nu beidz, paguli taču vēl pēdējās dieniņas, tad vajadzēs agri celties un nevarēs ilgi gulēt!
A: nu jā, bet tad varēs ilgi neiet gulēt!
tik neloģisku nobeigumu sen nebiju izteicis. smējos ilgi!
4.1.06 23:24 - drāts
tādas līkas, sarūsējušas tās man ir. tās dzeloņdrātis istabas stūrī. tās locītas un stieptas, bet vēl joprojām dzīvo. aprūsējušas no vienas vietas gluži tumši brūnas, tomēr spēcīgas gana. arī asums vēl slēpjas zem trauslās vecuma maskas. piedur pirkstiņu tā spēcīgāk. redzēsi kā miesu tā šķeļ, gluži kā asākais nazis vieglu sviestu. agrāk tās sava saimnieka īpašumu sargāja, lai tie citi neģēļi neiet viņa dārziņā bez atļaujas. taču nu jau man tās kalpo. neko nedarot, tās tiek turētas, kā smukuma priekšmetiņš. gaužām nepraktiski izmantot tādu derīgu lietu. tomēr vai tad mūža galā neviens nav pelnījis kādu vieglāk darbiņu par pūlēm? ja agrāk tajās rotaļājās vējšs un laiku pa laikam ieķērās kāda rudens lapa, tad nu jau vietām tā apaug ar zirnekļtīkliem. tāds pateicīgs mājoklis kukainīšiem. bat vai tad par dzeļoņdrātīm te runāju. var jau būt, kas tadz dzīvē vēl var tāds būt, ja no vienīgi tie vecie īgņas, kuri atmaigst, gluži kā ar rūsu apauguši. tik uzmanies, stiprāk liecot var salūst!
2.1.06 23:57 - jaunais gads
satraukti cilvēki lielā pūlī. tajā jautrība valda bezgalīga. tikai tie priecīgie te pulcējušies. citi biezi ģērbušies, kā ziemā pienākas, citi izskrējuši no kāda pasākuma drebinās gaidot. tad skaļi kopīgi skaitīšanas prieki, kurus pavada dažnedāzā'das izdarībās pēcāk. skan bļāvieni, trokšņi, šķindošas glāzes, par prieka bučas un skūpsti liekas neparasti skaļi. gaisā parādās pirmās raķetes, kuras izgaismo lielo skatītāju pūli kā dienā. ovācijas uz jaukākajām raķetēm. bērnu prieki. tiem mazajiem jau īpašs prieks par tādu brīnumu. viņu acitņās var redzēt karas uguntiņas atspīdumu. bet viņš jau neredz, ka prieka vilnī apkārt visi lēkā un dzer svīgi savus šampaniešus kā negudri, pirmīt krietni iesākuši ar stiprākām dzirām. viņiem jau šis nav kāds tur pirmais vai pēdējais, vai īpašas salūts. tad nu tie dodoties atpakaļ uz savu svinību vietu, negrib savās nosalušajās rokās nest pustukšo šampja pudeli, veikla rokas kustība un kopā ar kādu kaktu raķetīti tā izšķīst pret sienu, tik tādu pleķi atstājot. bet tomēr stikli šķīstot skaisti atstaroja šīs zaļās raķešu gaismiņas. kad jau krāšņās guntiņas beigušas savus lidojumus tumšajās ziemas debesīs visi dodas mājup arī mazais bērns. šai vakarā, pēc dienas slapjā sniega, varens ledutiņš sasalis, tik gluds un jauns. slīd tik viegli. nu divas jautrības vienā vakarā. tik nevainīgi slidinoties pa orandži apsīdēto ietvi. smiekli piepilda visus pagalmus. ar katru atspērienu jau foršāk slīd, tālāk un visādus griezienus var taisīt. bet te viena'brīdī zūd tas līdzsvars. kritiens. tāds samērā laimīgs kritiens sniegā, bet tur jau tās lauskas gaidīja. aukstais stikls viegli šķēla nevainīgo miesu. tā jau nejuta sāpes, tā aukstuma skarta bij. ceļoties jau sniegs bij asiņu pieliets. noreibst galva un mazais atkrīt. tur pat blakus. tik nu nākošā vieta kur tas kupenu baltos palagos kritīs būs slimnīcu klusajās un nemājīgajās palātās.
29.12.05 23:57 - ak, domas
Reiz pa reizei, kad visi jau silda savas gultiņas, atklāju, ka nav ikdienišķā siltā ūdens. tad nu nākas pašam kurināt. atveram krāsniņas durtiņas. njā, viss melns. paņemam vecas avīzes no kādas kaudzītes, viegli saņurcam un ievietojam to krāsnī. ar Omes sarūpētajām bērzu tāsīm izliekam ko līdzīgo otrajai kārtai. tad liekam mazas un plānas pagalītes. šādu kārtojumu veikli aizdedzināt.no varākām vietām. un tad priecāties kā ar pilnīgu ū skaņu deg. paņemam vēl kādu avīzi no kaudzītes un palasam. vecas ziņas. tomēr interesanti. sākam lasīt tiakai virsrakstus un saprotam, ka vajag vēl. iedziļinamies un nu jau attopamies un zemes sēžot, atspiedušies pret stenderi. jaukau ū izbeidzies un uguns jau jauki deg. piemetam lielākas pagales un sadedzinam tikko lasīto avīzi, pie sevis nosmejot, muļķības. jāiet dušā pēc šodienas nelielās slidošanas.
28.12.05 23:59 - ledus
lielisks nogurums. kājas jūtas kā divi lupati. pēdas sāpēja, bet vairs nesāp. grūti aizdzenams vēsums. rociņās ar nejūt spēku. tāda īpaši neriktīgā sportiņa diena. zieniet ledus nu jau dabonams. tepat netālu no mājām. biju paspēlēt hokeju. jauki bija. riktīgās kaislības. daudz rezutatīvas spēles. neveiklas situācijas, tomēr sāk jau parādīties agrīnais spēks un veiklība. jāuzasina slidas. negrib kāds paslidot, paspēlēt?
26.12.05 23:59 - vai ne
Atsvaidzināju savu fantāzijas pasauli noskatoties Lord of the Rings: the Fellowship of the Ring filmu, pa jauko TV. sen nebiju skatījies filmu pa kādu no piedāvātajiem 5 kanāliem. parasti jau tikai tās spīdīgas ripas rāda bildi! pēc sen nebijušas ilgās skeitborda dienas kājas patīkami nogurušas, bet ne jau tādi, kā pēs vasaras dienas. ne tuvu tam. atliek vien samierināties ar to domu, ka jāgaida vasara. nav, ko nokārt degumu, mani draugi, ir taču varen daudzi ziemas prieki un kāds mazs laika rūķītis man teic, ka ziema tik plauks!
25.12.05 16:01
Nav šaubu vairs, tu mīli mani,
tik teic šos vārdus paties`
kaut bļauj tos bezgala skaļi,
vai čuksti kautri man pie auss.
Neturi tos sevī, skaties,
man gaiss bez tiem šķiet sauss.
25.12.05 15:51 - šaubas
Varbūt tu mani gaidi,
Bet varbūt tomēr citam smaidi.
Saki mīli mani,
Bet varbūt jokus dzen.
tomēr tevīm alkstu,
kaut sniegputenī skrietu.
Es gribu tev ticēt, nē es ticu,
tomēr taisnību teic un jūti.
mans prāts jau truls no šaubām šķiet
tik saki kādu labu vārdu,
lai savas šaubas nīdēt varu.
ui nu nezinu gan, kaut kāds muļķīgs savārstījums. bet trenēties jau vajag!
23.12.05 19:34 - saķēpājums
Nav Ziemsvētki. tikko pamodos. tāda jocīga sajūta. lupata? nē drīzāk tikko izmazgāta veļa. it kā vēl daudz spēka, bet jāizžūst. ielieko pakaramo. un pažavēju. pēdējās dienas parvietojoties ar mūziku kopā, esmu atradis īsto mūziku īsm brīdim. izlasīte no labākajām Klāsa Vāvares sastādītajām šūpuļdziesmām. tik jauki iet un klausīties Prince - Purple rain. uzplaiksnī visas mīlestības jūtas. un smids tāds, kurš nepazūd. acu skaties nesteidzīgi sapņains mākonis vasaras dienā. bet nu ko par dienu, kura pieklājīgi apsarmojusi, lai nebūtu jāsnieg. nu vismaz kāds baltumiņš. bet tomēr nekādas svētku sajūtas, tikai saldumu pakas ar īpašo smaržu un izmētātie papīriņi pa visu gladu. bet kur tad ziemsvētki? nezinu tik itešām nezinu kāpēc. laikam sabiedrības svētku propoganda nav pietiekama. jā laikam tas tā
21.12.05 17:36 - nezinu
es jūtu rakstīt palicis ir grūtāk. nev iedvesmas kaut kā. laikam stulbā rutīna nospiež. kā nabadzīgu lūdzēju uz ceļiem, kurš lūdz maizes riecienu pie baznīcas. bet varbūt grūts tas irmais vārds ko sakām. grūti ietērpt domu kādā tērpā. vai nu cieši, nepieklājīgi apspīlētā, vai plašos svārkos slēptā. neredzu tēpu tagad, jau atkal tas zuda no mana prāta. tikko nopūstas sveces dūmi viegli iplēn gaisā. tik to smaržu paspēju sajust, ne siltumu.
20.12.05 14:15 - taču
gaidu mieru. joprojām gaidu. daudz ideju, daudz darbu. nav kas iestumj. palīdzi, iestum. vislabāk jau būtu iespert. pļaukāju pats sevi viss. esmu mundrs! dodos darbos!
19.12.05 00:22 - ar nelielu devumu
neliels sniediņš. vārgs degunā kniebējs. tādu nu pašlaik ir tā ziema. bet tas jau netraucē. netraucē sakrāsojušiem un visvisādi saģērbušiem cilvēkiem doties gaitās. ķekatnieki jau no Māriņiem var doties savās gaitās, bet tā pa īstam, jau iet viņi uz Ziemsvētkiem. tad nu arī es biju šovakar viens no viņiem. devāmies īstais ducis, nevis velna, bet īstenais ducis cilvēku no Kora. un apciemojamo sarakstā bij skolotāji. tad nu pēc mēģinājuma, kurš gribēja un varēja, saģērba mugurā ietērpus un devās. man tika varen labs apmetnis, no kāda tautas tērpa. tik tiešām paspēju jau tam pieķerties. atkal jau atmiņā raisījās fantāzijas par Troļļu naktīm(Cerams, ka Fuzzy vasarā saņemsies un ko līdzīgu uzrīkos, es jau esmu pieteicies). tēloju Nāvīti #1. bijām divas nāves. Viesojoties skolotāju mitekļos varēja manīt, kurš tad ir kārtīgāks un kurš tīrīgāks, kurš labo kontroldarbus, kurš zviln pie TV. daži nobijās pirmajā brīdī, citi palika uz sekundēm mēmi. un viennozīmīgi varēja aplūkot katra pārtikas krājumus. ar ko tad katrs cienāja un lika priekšā. katram tomēr zīlēja, vilka bluķi un dziedāja dziesmas. laba un jautra vakara pastaiga sanāca. nu cerams, ka varbūt šī ideja dzīvos vēl kādu laiku, jo nu jau Helovīns ņem virsroku. zēl. bet nu labāk atbalstīt šādu lietu.