ak, domas
Reiz pa reizei, kad visi jau silda savas gultiņas, atklāju, ka nav ikdienišķā siltā ūdens. tad nu nākas pašam kurināt. atveram krāsniņas durtiņas. njā, viss melns. paņemam vecas avīzes no kādas kaudzītes, viegli saņurcam un ievietojam to krāsnī. ar Omes sarūpētajām bērzu tāsīm izliekam ko līdzīgo otrajai kārtai. tad liekam mazas un plānas pagalītes. šādu kārtojumu veikli aizdedzināt.no varākām vietām. un tad priecāties kā ar pilnīgu ū skaņu deg. paņemam vēl kādu avīzi no kaudzītes un palasam. vecas ziņas. tomēr interesanti. sākam lasīt tiakai virsrakstus un saprotam, ka vajag vēl. iedziļinamies un nu jau attopamies un zemes sēžot, atspiedušies pret stenderi. jaukau ū izbeidzies un uguns jau jauki deg. piemetam lielākas pagales un sadedzinam tikko lasīto avīzi, pie sevis nosmejot, muļķības. jāiet dušā pēc šodienas nelielās slidošanas.