skriceļi

18.12.05 13:49 - koncerti

rītu sāku ar Evanesence DVD koncertu. nosala kājas, bet man patika. vēl priekšā stāv Prāta Vētras 4 krastu kocertiņš. bet kad būs Red Hot Chilli Pepers? nu vēl velkas. lēni iet!

• 3 raksta
• ir doma

18.12.05 00:03 - par Kultūras pasākumu

Reālais atmiņu atstāsts no Kultūras vakara piektdienā.
viss sākās ar kavēšanos, ko es ar chi nevarējām sagatavoties laicīgi. bet nu tomēr viss sākās. cilvēku, manuprāt, bij pietiekami daudz. bij gan gaidītie, gan ne īpaši gaidītie, gan par pārsteigumu atnakušie. bet nu tomēr viss sākās. par tā saucamajiem uznācieniem. pirmais bij kādas meitenes dzeja. samērā interesanti, bet vēl nespēju visu uzmanību tam veltīt, nebiju iejuties. tad bij popsīga dziesmiņa trīs meiteņu izpildījumā. manuprāt, pārāk salkana. tāda neatbilstoša pasākuma formātam. tad bij vēl dzeja. tik atšķīrās veids kā to pasniedz. citi šausmīgi teatrāli, citi tā vienaldzīgāk, vēl daži veiksmīgi sabalancējot visus faktorus. interesants šķita vēl divu dvīņu māsu uznāciens. līdzīgas kā divas ziemsvētku svecītes. pat balsis viņām vienādas likās. tāpēc dažu brīdi jauki izklausījās. man patika. tad bij jauki klausīties chi darbos. pavisam citādāk nekā lasīt. tad kaut kad bij mans izgājiens. vēl pēc pāriem bij gaidītais. kāds neciešams jaunietis spēlēja savas rakstītās dziesmas. vienkārši emo. varētu tik daudz kritikas un negāciju sarakstīt. tomēr pie labā turāsimies. tā klusām ēdot piparkūkas un dzerot portera iesala dzērienu baudījām ar chi Kultūras pasākumu. jauka bij ofšoru meitenes dzeja. man patika, viss tas veidas kā tas tika pasniegts un process kopumā. nolēgumā pašā bij atkal dziesmiņa. šoreiz gan tād pavisam laba un piemirsta. jauks bij šāds vakars. kaut kas jauns un neslikts.

• 9 raksta
• ir doma

16.12.05 16:20 - ui

drīz jāiet. jau taisos. tekstiņi sagatavot. sākās. viss nu ir. sķās tās mazās srīsas. es jūtu kā klab zobi un salst rokas. drudžainas kustības. plna galva iedomām. steiga. vēl spilvens jāsameklē.

• 5 raksta
• ir doma

16.12.05 01:44 - gulēt

liekas, ka rīt ir brīvdiena un es varēšu gulēt cik vien ilgi vēlos. ui, kā rīt no rīta aplauzīšos. rītā taču vēl tas Kultūras pasākums. gan jau būs kāda atsauksme par to arī. be tnu steidzīgi gultā, atpūtinot kara sajūtu pielietš kājas!

• ir doma

15.12.05 00:44 - pff

baudīju kultūru. Balets ziniet. nebij īpaši jauki. tomēr guvu mācību, nepiedalīties šādos pasākumos ar klasi. tieši tev tiks sliktākās biļetes, un vēl tu uzzini par ko bij stāsts pēc izrādes. nu pavisam jauki. ar leilu vilšanās sajūtu sirdī jādodas remdēt lielais 3. dienas nogurums.

• 3 raksta
• ir doma

12.12.05 23:54 - tikai

Pirmdiena kā jau pirmdiena. rīts lietains. pirmais solis ārā no sētas. kāja iegrima dubļos. jau atkal šīs sajūtas. ierakumu sajūtas, kara sajūtas. dubļi ir tik samgi un kājas pašas jau grimst nost. bet gūtības neatbaida, tās pievelk. griabs brist, sajust, kā zeme velk pie sevis, kā tā grib, lai es nokrītu un sāku slīkt, bet es gribu, lai tikai tā velk pie sevis. lēnām soli pa solim. es brienu. uzbrienu uz tā pielujušā asfalta un pagaist. mans karš, mana jaukā sajūta. tikai pielujušā industriālā pasaule.

• 16 raksta
• ir doma

11.12.05 23:58 - svētdienas vakari #2

ak, šie burvīgie svētdienas vakari. tie smaržo pēc tikko mazgātām, gludinātām drēbēm, tīras gultasveļas. tādas kā mieras sajūtas pārņem katru kustību. viss sagatavos, izdomāts. tagad tikai laiks palicis. tikai atlicis izbaudīt šiš pēdējās stundas. mierīgi ieguļoties jaukajā mīlstajā gutā un ļaujoties kādam dzīves našķim. kaut vai tikai mūzikai. bet nu kāpēc tikai. tā tācu ir tik varena bauda.

• 2 raksta
• ir doma

11.12.05 01:42 - še tev

Brīvdienas kā jau brīvdienas. gribēju izgulēties. nesanāca!

• 6 raksta
• ir doma

8.12.05 22:38 - izpriecas

Nē, es neesmu tāds. neesmu un viss. tik suns man ir greizsirdīgs. tam netīk, nemazākā cita cilvēka tuvināšanās viņa saimniekam. bet es taču neesmu tāds. es ļauju iet, un darīt. tomēr ir kāda cita sajūta. nolīdzinoša kā peļķei uz zemes. es zinu, tā jau ir bijis. senāk. domāju, kāpēc es neesmu tik akli uzticīgs. kāpēc grūti ticēt ir vārdiem. to pat nav tik daudz. tomēr es zinu, darbos slēpjas īstenais kodols. tad nu kāpēc es neesmu tik vieglprātīgs. kāpēc nepietik ar vienu reizi. tā vietā lai merģi gulētu, es pataisos par pielijušu peļķi. vai tā garā spēcīgiem pienākas? laikam jau nē. tāpēc mainīt ko vajag. runāt? bet tas taču novedīs pie mana vājuma izrādīšanas. mēģināt ko regulēt? tas jau būtu pārāk spēcīgi un pārlieku nevajadzīgi. tātad mainam sevi. tas nav tas vieglākais. es to zinu gan. grūti ir sev spiest to sāpīgo pušumu un vēl mēģināt to slēpt. bet es vēl bēdājos, laiakm jau par to, ka dažbrīd kā lieks mētājos. es esmu tas suns. tas kurš gaida un no citiem kaulu neņem. stāvu putenī un salā. tomēr duvis liekas ciet, kaut zinu tā nav.

• 4 raksta
• ir doma

7.12.05 23:01 - dāgrumiņš, ui,

čaukstoša paciņa ar pistācijām. parasti jua neko tādu izteikti sālītās uzkodas daudz nevaru paēst. tomēr ar rudenī gādāto ābolu sulu tik juaki iet iekšā. atceros rudenī negribēju malt un spiest. vilkos strādāt, kā tāds vecs nodzīts kleperītis. tācu tagad, viegli malkoju vēso un tik ļoti pēc garšas kairinoši saldo. jaiki tā vakarā sēdēt ēst pistācijas, dzet ābolu sulu un runāt pa skype telefonu jau kuro stundu. apspriest dienas notikumus ar kādu, kurš nu jau ļoti tuvs palicis, pat tiešā tuvumā neesot.
viegls krakšķis. gardums mutē, čaulas kaudzē. kriks kraks. vienu pa vienam. gardumiņš gards, gardumiņš labs. tūlīt beigsies! ak, nē! tad jau laikam pa gultām?!

• 4 raksta
• ir doma

6.12.05 22:36 - divi

šodien jāizdara vēl divi darbi.
1) jāsastāda sav dienas grafiks, lai neiznāk, ka dienā tiek atvēlēts 5h miegs. vismaz būs kaut kas, kas liks ievērot pulksteni.
2) jāsāk pierakstīt mirkļa domas. uz kāda neliela bloknota ar zīmuli. citādi tās labākas domas tā arī aizlido. tik pat nepiespiesti un neredzami, kā atlido.

• 4 raksta
• ir doma

5.12.05 23:59 - nekādus korķīšus

sapņi. kaut ne savi tie tomaŗ spēj mainīt tavu dienu, garstāvokli un vispār domas. kā vēcas šampanieša pudeles korķis izšaujas gaisā, tā tāds tieši pa pieri man. sākumā nokritu uz grīdas. tad lēnām sāku celties. atspiedos pret vienu roku, tad četrrāpus. piecēlos. sāpes iedzēla kā nekna čūska tieši pierē. atspiedos pret sienu un sāpēs nekustējos. viegli šūpoju kreiso kāju. atguvos gāju prom. tomēr vēl visu dienu galva sāpēja. puns ar parādījas. tas neģēlis gan tik ātri nenoies. paliks kādas dienas. sākumā jau ir sāpīgi tādam skarties klāt un kur nu vēl spaidīt. tomēr pāries un tad jau varēs atkal norāli domāt. bet pagaidām nekadus korķīšus lūdzu.

• 7 raksta
• ir doma

4.12.05 14:00 - uzspēlēsim

beidzot. paldies dievam. tad ir noticis. es nomainīju savu veco pagali, pret jaunu, spīdīgu, dziedošu dīvu. tik jauki ir spēlēt uz tās. vakar pat aispēlējos līdz 4.30. nejau visu laiku tāds akīvs spēlējums, bet čillā. tik jauki. beidzot prieks aplaimojis mani ar pilnīgu skaņas baudu.
var arī aplūkot brīnumu lūk te!

• 14 raksta
• ir doma

2.12.05 12:24 - Black Sabbath

kā pleijliste mani šodien saprot. gribu Black Sabbath un Classic rock izlasītē random režīmā tik Black Sabbath. gan ar Oziju, gan bez. ja tā godīgi, tad ar oziju tā jau ir pavisam cita grupa. dubultprieks tātad.

• 1 raksta
• ir doma

1.12.05 22:54 - par vēlu jau

ir klāt. jau atkal. tas vakara trinonis. kā no biezas, garas zāles tas izlīdis. pirkstiņi niez. nosēdēt nevar. šūpojies krēslā. bezjēdzīgi nosists laiks. ar tādu nemaz ne lielu un smagu nūju. tā viltīgi sists. šodien jau nesāpēs rīt ar ne. pēc pāris dienām. tad tā vienā brīdī uzdos pa kreisiem sāniem. acis kritīs ciet pašas pa dienu. niez kakls, kurš prasti neniez. tad gan vairs neko labot nevar. viegli sitieni pa klavieres taustiņiem, šūpoju kaklu vēl taču iemīļotais vakara iesala porteris nav attaisīts. labs iemesls pavadīt šaovakar kādu stundiņu ilgāk. nē, kur nu to. jāceļas no sasodītā krēsla un jāklāj gulta. jāiet gulēt. pietiek badoties kā sakārnim. es gribu tā duadz un riktīgi. ieslīgt mierīgā ziedu pļavā. ļauties, lai mīļotā blakus guļas. to cieši skaut un nesajust laiku nemaz. nē, nudien jāceļas pirms nav par vēlu jau. atkrītu krēslā. diezko ar mūzikas atbilstību un sajūtu nelīmējas kopā. jāmaina pleijliste.

• ir doma

1.12.05 13:43 - savārstījums

zilas debess šodien pretī guļ. gāju pa mazo ieliņu un klausījos, kā zem kājām čirkst mazie ledus gabaliņi. kraks, kriks. no priekiem nepamanīju, kā kodīju es savas lūpas. allaž aukstā laikā tās sasprēgā un nomaina ādu. vajag jau lietot to higēnisko lietiņu. bet kabatā tā tik labi iederas. nedaudz pakratās tur, pakavē laiku labajai rokai. pamanījies esmu sadabūt tādu kņudoņu kaklā jau kuro dienu. pavisam nelāgi. jūtu kā virzās tas viss uz kakla un klepus pusi. ienīstu to veco veci Krekšķi. pierasts arī ar cibas pazušanu ik pa laiciņam. jāiet sameklēt kādas zāles. nevar slimību ielaist. bet ārā tomēr tik ziemas-tuvīgs laiciņš. jau vēl tā riktīgā ziema nav, bet tuvu gan. kā mazie zariņi apsaluši. kā putni sabužinājušies. kā viegli nokaltis zāles stiebrs palūkojies ārā no sniega sveicina mani. jāiet fotogrāfēt.

• 4 raksta
• ir doma

28.11.05 16:00 - snieg sniegs

snieg sniegs. nē, nejau kā asaras no raudoša bērna. tās mierpilni, viegli ļaujas vējam, tavam elpas pūtienam. bet nejau vienam tev snieg. nē. tas dāvā savu dvēseli un visu, kas tam ir, katram. nešķirojot labs, slikts, laimīgs nelaimīgs. tev prieks. tavas actiņas, sīkas rasas pilītes rudens kritušajās acīs. tās lapas. tās nu jau ar balto sniegu spēlē savas spēles. citiem tā arī nokrīt. nevajadzīgs dabas izveidojums. kā cirkulis māksliniekam. atkāpsies sals, sniegs kusīs. bet tad jau zābaciņos un caurajās kurpītēs ieraudās saniegi savu bēdu. par to, ka pagāji garām, par to, ka nepaņēmi to prieku. tad ar` tu raudāsi.

nu jau atkal sapnis greizs bij. tādi jau tie sapņi ir. tik viens no simta labs.

• 4 raksta
• ir doma

25.11.05 15:56

lēni. nesteidzīgi. kā zinādamas savu likteni tās krīt. tomēr ne jau par sniegpārsliņām. es steidzos. man vakaram vēl daudz jādara jāsteidzās. bet apkārt viss tik mierīgs. tā vien gribas apstāties un skatīties. klausīties un sajust.

• 6 raksta
• ir doma

23.11.05 15:38 - ko?

nu labāk jau agrāk nekā vēlāk. labāk ir vilties jau tagad. atpakaļ no iedomātā otrā pakāpiena uz pirmo. nu kāpēc manis izvēlēto studiju programmu uzņems tikai pēc 2 gadiem? ko lai citu tad studē? nu ko? es esmu šokā. pilnīgs bezcers. jāsāk no sākuma. bet nu ko?! ai debīls brīdis. varbūt jābrauc uz Īriju vergot un pelnīties?

• 13 raksta
• ir doma

22.11.05 23:36

lai cik prasmīga un laba būtu draudzene, vai kāds cits, kas gatavo ēst. bet mammas ēdieni vienmēr ir tie gardākie. nu mīlestība taču iet caur vēderu!

• 6 raksta
• ir doma