dāgrumiņš, ui,
čaukstoša paciņa ar pistācijām. parasti jua neko tādu izteikti sālītās uzkodas daudz nevaru paēst. tomēr ar rudenī gādāto ābolu sulu tik juaki iet iekšā. atceros rudenī negribēju malt un spiest. vilkos strādāt, kā tāds vecs nodzīts kleperītis. tācu tagad, viegli malkoju vēso un tik ļoti pēc garšas kairinoši saldo. jaiki tā vakarā sēdēt ēst pistācijas, dzet ābolu sulu un runāt pa skype telefonu jau kuro stundu. apspriest dienas notikumus ar kādu, kurš nu jau ļoti tuvs palicis, pat tiešā tuvumā neesot.
viegls krakšķis. gardums mutē, čaulas kaudzē. kriks kraks. vienu pa vienam. gardumiņš gards, gardumiņš labs. tūlīt beigsies! ak, nē! tad jau laikam pa gultām?!