snieg sniegs
snieg sniegs. nē, nejau kā asaras no raudoša bērna. tās mierpilni, viegli ļaujas vējam, tavam elpas pūtienam. bet nejau vienam tev snieg. nē. tas dāvā savu dvēseli un visu, kas tam ir, katram. nešķirojot labs, slikts, laimīgs nelaimīgs. tev prieks. tavas actiņas, sīkas rasas pilītes rudens kritušajās acīs. tās lapas. tās nu jau ar balto sniegu spēlē savas spēles. citiem tā arī nokrīt. nevajadzīgs dabas izveidojums. kā cirkulis māksliniekam. atkāpsies sals, sniegs kusīs. bet tad jau zābaciņos un caurajās kurpītēs ieraudās saniegi savu bēdu. par to, ka pagāji garām, par to, ka nepaņēmi to prieku. tad ar` tu raudāsi.

nu jau atkal sapnis greizs bij. tādi jau tie sapņi ir. tik viens no simta labs.