ar nelielu devumu
neliels sniediņš. vārgs degunā kniebējs. tādu nu pašlaik ir tā ziema. bet tas jau netraucē. netraucē sakrāsojušiem un visvisādi saģērbušiem cilvēkiem doties gaitās. ķekatnieki jau no Māriņiem var doties savās gaitās, bet tā pa īstam, jau iet viņi uz Ziemsvētkiem. tad nu arī es biju šovakar viens no viņiem. devāmies īstais ducis, nevis velna, bet īstenais ducis cilvēku no Kora. un apciemojamo sarakstā bij skolotāji. tad nu pēc mēģinājuma, kurš gribēja un varēja, saģērba mugurā ietērpus un devās. man tika varen labs apmetnis, no kāda tautas tērpa. tik tiešām paspēju jau tam pieķerties. atkal jau atmiņā raisījās fantāzijas par Troļļu naktīm(Cerams, ka Fuzzy vasarā saņemsies un ko līdzīgu uzrīkos, es jau esmu pieteicies). tēloju Nāvīti #1. bijām divas nāves. Viesojoties skolotāju mitekļos varēja manīt, kurš tad ir kārtīgāks un kurš tīrīgāks, kurš labo kontroldarbus, kurš zviln pie TV. daži nobijās pirmajā brīdī, citi palika uz sekundēm mēmi. un viennozīmīgi varēja aplūkot katra pārtikas krājumus. ar ko tad katrs cienāja un lika priekšā. katram tomēr zīlēja, vilka bluķi un dziedāja dziesmas. laba un jautra vakara pastaiga sanāca. nu cerams, ka varbūt šī ideja dzīvos vēl kādu laiku, jo nu jau Helovīns ņem virsroku. zēl. bet nu labāk atbalstīt šādu lietu.