Aizveru acis. tumš mežs. lieli koki. tomēr starp tiem tāds gabaliņš, kur zāle lekna un saules stari iespīd gana. tur krēslas stundā dzīvība sākas. starp kokiem liegi un graciozi ierodas arvien vairāk un vairāk būtņu. nē tie nav ne cilvēki, ne elfi. tās ir mītiskas būtnes. kuras tikai šim brīdim dzīvo. tās viesības rīko. un katrai viešņai rokās ir savs zieds. maskas. visiem ir maskas, kas daiļo katru tērpu. tie ir tik krāšņi un graciozi. bet uzmanies, tik neiztraucē! burvība. viena liela burvība un netverams šarms gaisā. gaisā, kas jau tā piesātināts ar dažādu ziedu smaržu. tā ir paradīze degunam. aizveot acis. aizverot acis ciet tikai vsar manīt šo burvību. ak, es muļķis atvēru! mēģināsim atkal. bet tur jau cita aina un cits stāsts gaida.