ds
Vasara nu jau pāri pusei. Šodien minot putekļaino būvlaukumu domāju par latviešu stiprajiem ķermeņiem. Tie nebīstas karstākās saules, kad kuro dienu pēc kārtas jāpavada tiešos saules staros. Arī stindzinošākajā ziemas dienā tie stāv kalna galā, ļaujot vējam plandīt sasalušo apģērbu. Nepilna gada laikā jāizbauda tiem 60 grādu lielu aplitūdu. Spēcīgi ļaudis. Šodien ir otrā diena, kad es šarlatāniski mēģinu iedzīvoties karalistē. Viens no darbu vadītājiem šodien uzjautāja:" Cik tad ilgi esi pamests zem tankiem?"
mobsene tagad tīra savu krāteri!