La Idiotism
sākumā bij lietus. tas jau uzreiz noteica dienas virzību. tomēr es saglabāju mieru un jau drīz es biju ar to harmonijā. lietainām dienām atbilstošs noskaņojums mēģinot izspēlēt skumjus gabalus uz pagalītes. kaut kas jau sanāca. vienā brīdī es pat kaut kā sajutos tik labi. ka biju laimīgs par to, ka vispār eksistēju un dzomāju. un tad vienā brīdī pa istabas jauko logu iespīdēja saulīte. un izejot ārā pretīm tai, arī mākoņiem galu pamanīju. ļoti jauki. vakars bij jau daudz graujošāks. un skeitbords noteikti daudz ko sabojāja. nē, nu nejau pats skeitbords, bet tas ka nevar nosēdināt vienkāršus trikus. tas nu pamatīgi izkretinēja. un es gribēju uzrakstīt kaut ko labāku par kaut kādu reālstisku dienas attainojumu. ai da vakars noslēdzas diezgan sašķaidīts. jaīet gulēt un atliek cerēt uz rītdienu, kaut zinu rīt tā jau būs papista diena. kaut nu nebūtu.