pirmie saules stari
Sēžu kājas mērcēdams vēsā, pavisam agrā pavasara pēcpusdiena. Vēroju kā mašīnas traucas tālumā, kā pilsēta skrien. bet tas viss ir tur uz ielām, tiltiem upes otrā krasā. šajā es izbaudu mīļāko saules gaismu visā gadā. izbaudu katru saulstaru, kas atpīd māju logos vai spēlējas ar mazajiem upes vilnīšiem. tik pavasarīga un cerību pilna dzeltenā krāsa visapkārt. smaids man nepazudīs kādu laiciņu. līdz vakaram.