vēstule
Sveiki mani, cibiņi. Cik gan sen neesmu jūs satījis vaigā vai līdzi domājis jūsu dzīvēm. redz, tā dzīve jau tā iegriežas, ka visu jau nevar paspēt. un es jau sāku domāt vai tik es nedaru par daudz. khe nu patiešām. ja vēl kādu laiku atpakaļ es biju pilnīgi bez saistībām, tad tagad man ir patiešām lielas saistības. nu paskaitīsim varbūt?! tātad pati pirmā notiekti ir skola, jā tie trīs maģīskie burti ar U beigās, R priekšā un pa visam pa vidu T. kā nākošo saistību varu saukt Ģimeni, jo tādas lietas es nevaru aimirst un iztikt bez arī nevar. un tad nāk jaunā banda, kurā es spēlēju it-kā-ritma ģitāru(heeh ar manu pasūdīgo ritma izjūtu). un tad es atļautos likt to teātri, kurā es spēlēju, kaut arī esmu bijis tikuz vienu mēģi, bet nu ko lai dara, ka tur tā iekrīt toš visi svētki iekšā un eksāmenu priekšvakari... redzi nu ciba, cik man interesanti iet.

tas kas, sevi dēvē par Debesu Kalēju