ceļšs
Jā atzīšos es esmu pirmo reiz dzīvē visu sačakarējis un savi čakarēju jau kopš tās dienas kad izvēlējos studēt RTU. varbūt nu ne gluži tajā dienā, bet nu naķamajās gan, kad izvēlējos to sasodīto sortu, pie tās stulbaš kuces. jā, es neciešu tādu tradicionaļo sportu un negrubu ciest? jā un tagad rādās, ka man būtu jaātstās tā fakinā augstskola, tikai kaut kāda fakina soprta dēļ. nu piedodiet. ziniet tā jau ir, kad cilvēks mācās to ko GRIB mācīties, nevis izvēles tādu skolu, kurā jādara tas, ko VISVAIRĀK IENĪST DARĪT. un kā dēļ lai es to darītu? kāda mērķa labad? vai tad nava tāda veida, kādā es varētu to izdarīt tā patīkamāk? tagad, kad iespēju ir tik daudz. cilvēki. palīdziet, jā sakiet ko lai daru. zinu jau zinu, ka šeit cibā nava tādu vecu, sirmu ar bārdām, vaia rī tādu, kas dzīvē sasnieguši daudz un zini no tās fakin daudz. jo ziniet tagad grasās viens te ie tka'du pavisam aplamu ceļu.