Spozme
Un atkal aiz pelēkajiem mākoņiem uzspīdēja saule. Tik spoža, tik varena, ka tumsonībā dzīvojošajiem ļautiņiem apžilbināja acis un tumšās dvēseles. tie gaismas spozmes apreibuši kā traki skrēja kalnā. Kalnā, kurš beidzas ar jūras izgrauztu, stāvu, akmeņainu krauju. reibumā tie skrēja un no krita viens pēc otra lejā pa krauju.