neliela ainiņa
mazs bērna šupulītis, nelielajā istabiņā. kuras vienīgā loga skats ved arā uz ieliņas. nelielas ieliņas. šauras, bet nebūt klusas. tā vecpilsētā ir. pēcpusdienas saulīte rada siltu un laimīgu katru tajā. tur vecs vīrs lievei slauka ar zaru slotu. steidzīgs cilvēks ar velosipēdu trauc garām. tam groziņā, kurš uz stūres uzkarināts, redzams pētersīlis, loki un citi dārzeņi. bērnu smiekli un čalas. tās pieskandina ieliņu pilnu ar visdažādākajām skaņām. mazs bērns skrien ar to veclaiku vienu riņķa līniju, kuru vada ar kociņu. bet tur pat virs šīs vienkāršās un steidzīgās dzīves uz ieliņas, ir logs. tur pat netālu no loga. duss bērniņš. cieši un saldi. mazā bērna šūpulītī