nobažos
mani joprojām nepamet tās domas, kas manam prāteam liek justies apdraudētam. tās liek domāt ātrāk un intensīvāk. tās liek iztēlai iedomāties briesmīgos skatus. un pats galvenais, jau ir tas, ka tieši domājot apmācās debesis. nu dien es taču vienatnē ar savām domām ven varu sajukt prātā. un es sajūtu to silto elpu sev uz pleca aiz muguras. tā ir silta un patīkama. bet nē. nedrīkst padoties jācīnās. tas ir ļaunākais no ļaunumiem. bailes