nedaudz pirms
gara nedēļa, kas sākās briesmīgi. vēl jau nav galā, taču ļoti ceru, ka uz beigām tā paliks tikai labāka un labāka. jo redz, rīt tas eksāmens braukšanā. un man tiešām jāsakoncentrējas. heh tad es varēšu tik ļoti uzelpot, bet ja ne, nu arī nekas. sliktāk jau nepaliks, kā pārrunāju ar dažiem labiem. visādi padomi, no labās un kreisās puses. tagad vēl nedaudz apsāpējies kakls. jā, pavisam piemirsu. ieteikums bija iedzert kādu stresu noņemošu tablet. tad man tagad stāv kas līdzīgs uz galda. nezinu, kad dzeršu. tā nedaudz smiekls. bet nevar jau tā atzīties, ka es tik (nevar atrast īsto vārdu) nestiprs. /izliecies, ka šo neesi lasījis/ jo visvairāk jau nopiež tas, ka visi domā, kas tad tur man nenolikt, tu taču esi tik spējīgs un tā un tā. un tad tā sajūta, ka atgriezies no kaujas kā zaudētājs, nevis varonis. šodien jaua tkal pamanu, ka tomēr varbūt esi armijisks cilvēks. jo tur viss ir tik skaidrs un noteikts. bet no otras puses tur nekā nav un nevar apspiest to radošumu, kas mīt pāri ielai. tad nu grūti ir. šovakar vispār grūti nokoncentrēt domas, viss ir tur, uz ielas, mašīnā. jāiet gulēt.
bet jūs piedodiet man, ja atgriezīšos no kaujas ar noliektu galvu, nevis staltā baltā zirgā!

UPD. mani sakāva :/