pēcpusdienas saulītē
pēcpusdiena. saule jau tūlīt rietēs un palēnām slīd aiz koku galotnēm. tā pielej nelielo pļaviņu ar zeltainu gaismu. tā liek katram zāles stiebriņam atmirdzēt citādāk. rotaļīgi vējš papurina pa laiciņam savērptos zirnekļu tīklus. tos smalkākos, kurus nevar citādāk redzēt. kā dāgākie zīda pavedieni būtu izkrituši no krejoša zirga pajūga. steigā. krustām šķērsām, neatmudžināmi. ja centīsies tos atsvabināt nekas nebūs, visa burvība zūd ar pirmo pieskārienu. ar pirmo apziņu, ka tu vari valdīt par ko augstāku par tevi. gaisā jūtams vakara dzestrums. tālumā klaigas. tuvojas. no kreisās? nē, labās. tik tuvu jau ir, ka liekas tepat aiz kokiem. tik tiešām tur pat. kā gaisu šķeļošs ķīlis lido kāsis. dzērves. aicina mani