kastīte
kastīte. uz mana galda stāv sērkociņkastīte. no vienīgā gaismas avota telpā tai veidojas tik perfektas gaismēnas. vēroju. mierīgi un uzmanīgi. tai lecošais zirdziņš rotā augšpusi. vēl agrā bērnībā aceros šo jauko zīmējumu un vienu frāzi: "Nespēlējies ar uguni!" tie laiki pagājuši, tomēr kastīte tepat. palūkojos citādāk. tikai zirdziņu redzu, bet nekādīgi nepamanu ka otrā pusē nav nekā. pagriežu citādi. zirdziņš otrā pusē? neticu. sapurinos un nometu kastīti atpakaļ uz galda. tā vienkārši. Lai kā tu gribētu, vienmēr visas malas neredzēsi. paliks noslēpums. kas ir tur otrā pusē

laikam vajadzēja kārtis izspēlēt citādāk, bet ko darīs?