|
[Oct. 12th, 2021|06:25 pm] |
ļoti daudziem ir tāda problēma kāda (bija) man - ka viņi ir aizmirsuši, kāpēc ir izvēlējušies dzīvot, ka ir visu laiku tāda kā puskoka sajūta, it kā mēs te būtu ievilkti pret savu gribu, kas tiek projicēta lokalizētos neiederēšanās veidos (neiederos starp sievietēm, starp ierēdņiem, starp latviešiem, utt.) |
|
|
Comments: |
1) mēs paši esam izvēlējušies dzīvot? 2) šai izvēlei ir bijis konkrēts iemesls, bet mēs to vienkārši esam aizmirsuši?
ok, bet tātad Tu šo aizmirsto iemeslu esi atcerējies. varbūt padalies - kas tas ir?
nu nē :) for you to find out.
Dzīvība pat par sevi ir gribas izpausme.
jā, tas ir gamechanging atcerēšanās moments. es teiktu, ka man tas bija taisnākais ceļš ārā no upura pozīcijām, no kurām citādi nu nekā netiku laukā. milzīga klātesamības sajūta un tāds - akdievs, cik kruta, es taču šito pati izvēlējos! un arī šito! un šito! | |